| Shit happens |
Mar. 22nd, 2020|08:59 pm |
|
Es, ārā nebijusi kādu nedēļu, izeju laukā kompostu papildināt, zirnīšus apskatīt. Novēroju, ka viena lidmašīna planē melnumā, un otrā pusē tāda kā pārāk spoža zvaigzne. Jo nekustās. Eju iekšā, kad garām paskrien čalis un nokrīt tieši pie dārza durvīm. Jopcik, pagriežos, eju skatīties kas viņam. Guļ, galvu saķēris, acis vaļā. Prasu, vai sasities, vai varu kā palīdzēt. Papildus, domāju par distanci, kā arī par to, vai būs man te psihotisks gadījums, un, attiecīgi, stāvu divus soļus attālāk un turpinu prasīt kā varu palīdzēt, jo viņš nereaģē, cik vien maigi varu. Tad viņš nopūšas, izņem austiņas, pieceļas, nosaka, ka esot pasaules inteliģentākais cilvēks, bet šit happens. Es nez kāpēc paceļu acis uz dīvaino zvaigzni un piekrītu. Čalis nopurinās, nogrīļojas, un iet tālāk. Karantīna turpinās. |
|