| Kultūra |
Mar. 18th, 2020|12:22 pm |
Man patīk domāt par kultūru kā fermentācijas izteiksmi. Veselīgu fermentācijas kultūru mēs pazīstam, varam atšķirt no neveselīgas. Veselīga fermentācija ir veselīga arī mums.
Es piedāvāju ēdienu baktēriju un raugu kolonijām, tās paēd un rezultātā uztaisa ēdienu mums. Pie tam tādu ēdienu, kas ir simbiotiski derīgs mūsu ķermeņiem. Regulāra fermentācijas kultūru pabarošana arī ir kultūra - ieraduma kultūra. Tieši to manuprāt saprata ar tikumu.
Man patīk arī redzēt visu sabiedrību kā tādu mīklas abru. Kas ir ieraugs, kas ir raudzējamais materiāls, kas cukurs, kas produkts. Un kam tas viss der, kas ir maizes cepējs, kurš to ēdīs? Mēs kolektīvi 'noēdam' miljoniem gadu vecus ķermeņus, kā vienu no lietām. Bet mūsu sabiedrības kolektīvā īpašība noēst daudzus kultūrslāņus vienlaicīgi un ātri, parāda, ka mūsu kultūras galvenās izpausmes ir korosivitāte un samaisīšana. Tam ir latviskāks vārds? Mēs taisam vienu lielu, planetāru rasolu. Mēs iesniedzamies dzīlēs un izēdam tās, mēs iesniedzamies jūrās un izēdam tās, mēs iesniedzamies miermīlīgākās, nekorozīvās kultūrās un izēdam tās. Mēs izvadam ziljoniem sasmalcinātu, samiksētu un saliedētu materiālu vienības un veidojam to rosola depozītus.
Varbūt tomēr mēs bijām ieskrējušies pārāk. Varbūt mēs esam savairojušies pārāk. Varbūt mūsu mājas imūnsistēma mūs ir pamanījusi un reaģē? |
|