Man kkā škiet, ka bieži ir arī secinājums pēc salīdzināšanas, ka ir foršāks tas, kas jau ir/bija.

Nez, kas nostrādā. Pašos pamatos jau tas, ka tev esošajās lietās kaut kas īsti neapmierina un pieļauj iespēju ko skatīt citur. Jo vienkārši iekāre, ja esi apmierināts, neko diži nepavelk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bieži, bet tomēr ne vienmēr. Un tad baigi dod pa nagiem.

Hm. Bet varbūt Tu vienkārši mētājies apkārt tāpēc, ka mētājies apkārt. Nevis tāpēc, ka Tev ar kaut ko ir par īsu esošajā dzīvē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm, iespējams. Bet tad tavs cilvēciskais pienākums ir ar to rēķināties un attiecīgajā gadījumā neņemt ne sievu, ne kādu citu, kam varētu darīt pāri ar savu mētāšanos apkārt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams. Tā būtu pareizi. Tikai reti kuram uz to ir iekša.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha, vispār ļoti daudzas problēmas rodas no iekšu trūkuma un nespējas darīt to, kas ir varbūt grūtāk, bet kopumā labāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiesa. Un tad vēl sevis nesaprašanas, neizlēmības un visi pārējie jaukumi. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

That's what we call life ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam jau :)

(Reply to this) (Parent)