prāta fotogrāfijas

Dāņi nupat kā aizgāja. Riktīgi forši bija gan vakar, gan šodien. Un es tik pļāpīga, tik pļāpīga. Latviski es nekad mūžā tik daudz nerunāju... Nēnu, visu laiku jau arī man te prasa visu, ko vien var paprasīt (sākot ar trubām skolā un LV ekonomiku un beidzot ar valodām un izglītību, utt), un tad vēl skola jāizrāda, un tad vēl direktores teikto jāpatulko.. Un vakar pie manis stundā nāca sēdēt, šodien ar 4 skolotājām gājām uz bērnudārzu (dejojām ar bērneļiem, hehe).
Dikti pozitīvi cilvēki tai dāņu skolā strādā, vispār es jums teikšu. Mani skolēni arī daži sajūsmā.
Sadāvināja man uz atvadām čupu ar dāņu avīzēm un žurnāliem, alus attaisāmo un tā. Nu forši, forši...

Vakarā vēl jāiet dāņu kursi novadīt, un tad slappe aaaaaf (aaaaatpūsties) :)

A bet vot mans kabineta kaimiņš, bļed, izcēlās. Viņam tur blakus manam kabinetam audio/video telpa, kur viņš sēž un montē, mazajiem vada foto/video pulciņu, nu tā. No universitātes aizņēmos vienai māc. grāmatai atbilstošu audiokaseti, pārrakstīt. Aiznesu pie šī, kungam gadu ap 70, Bonifācijs vārdā. Es te pauzē, kamēr dāņi ēd, aizskrienu uz kabinetu, šis atnāk "kaimiņien, man te fēlers sanāca..." Tā, tā, tā... Es šim biju iedevusi 4 kasetes - 2 no kurām jāpārraksta, un 2 kkādas vecas, kurās ierakstīt. Vecais sajaucis ("Es nezinu, kā es vecs buks, šitā sajaucu"). Tad šis izspļāva, ka "varbūt nepamanīs" (tjipa valoda jau tā pati, pohuj, nepamanīs).
"Nu pasakiet viņiem - ar band divi (bånd 2) šmuce sanāca", dooooh