France
Posted on 2007.10.25 at 00:49music:: yann tiersen
Francijā gāja tik fantastiski!!! Tik lieliski!!! Tagad grūti ieiet atpakaļ sliedēs un līdz ar to arī slinkums aprakstīt visus foršos redzējumus un notikumus...
Paris, je t'aime!
Paris, je t'aime!
Parīze un citas vietas
Posted on 2007.10.25 at 23:40garastāvoklis:: nostalgi
music:: msk - dramatiskā gramatika
Lai arī sākumā tā nelikās, nedēļa Francijā aizlidoja ātri. Ļoti ātri. Pārāk ātri. Un bija skaisti. Un bija gaužām forši. Bet tagad par visu apmēram pēc kārtas..
Pirmajā dienā ieradāmies, iekārtojāmies hotelī Monmartrā. Netālu no Moulin Rouge, līdz ar ko arī ļoti tuvu pie Amēlijas kafejnīcas
Kāpnes hotelī 3 stāvu augstumā diendienā gan lika kāju muskuļiem pašancēt, bet tas jau nekas.. Ja jau dzērumā nekādas problēmas tas nesagādāja, ta jau neko.. Nu, tātad.. Iekārtojāmies savos apartamentos un gājām staigāt. Aizgājām līdz pavisam netālajai Sacre-Coeur bazilikai. Pati baznīca jau pirmkārt skaista, un vēl tas skats pāri visai Parīzei, kad sēdi uz trepītēm, kas ved uz baznīcu.. Un vēl katru vakaru kāds uz trepītēm muzicē. pārsvarā ģitāriņas, bet vienu vakaru bija arī bundziņas.. Nu lūk. Tad supermarketā tika iepirkta kkāda paiciņa un vīns un alus. Tad tika pasēdēts pie Pigala laukuma, kur tika piedāvāts kokaīns un poļu viesstrādnieki nāk klāt nepazīstamiem cilvēkiem svešā pilsētā ar jautājumu "razumeješ po poļski?". Un prasa man numuru, kaut arī mēs ar dārgo turpat visu laiku sēžam un dūdojam. Nu lūk, pēc viesnīcā piebeigtajiem vinčukiem piebeidzu arī sevi un savu vārdadienas noslēgumu neatceros:)
Otrajā diena cēlāmies un devāmies uz Per-Lachez kapiem. Jim Morrison, tā teikt, apciemot. Pēc ilgām maldīšanām beigās arī atradām. Turpinot tādā pašā garā, ņemam metro un dodamies uz kaulu pilnajām Katakombām. Izstaigājam tās, pēc 83 pakāpieniem un amerikāņu tanti, kas kāpnēs pirms mums bremzē visu pagastu un freaking out already (viņas meita-'mom, don't freak out!" viņa pati-'i'm freaking out already..'), tiekam ārā citā Parīzes vietā.. Ņemam atkal metro un braucam uz Notre Dame, apstaigājam apkārt un tā.. tiešām no priekšpuses grūti visu vienā kadrā fotjikā ietvert. Tālāk no turienes kājām uz Pont Neuf jebšu Jauno tiltu, kas patiesībā ir Parīzes vecākais tilts un kur norisinās filmas Les amants du Pont Neuf darbība. Tālāk uz Luvru. Iekšā negājām, nav mums laika kā jūra. Pie tam - no ārpuses tāpatās tur forši. Pēc tam Tilerī dārzs un vakara saules pielietais Konkordes laukums.. nu lūk. Vakarā atkal gājām sēdēt uz Monmartru un pie Sacre-Coeur, un ar to arī piesātinātā trešdiena beidzās..
Trešajā dienā, jebšu ceturtdienā metro darbinieki sadomāja streikot(tas gan jau iepriekš bija zināms). Tāpēc nācās vien padarbināt kājiņas.. Gājām līdz Operai, tad - Triumfa Arkai, tur pabijām un devāmies tālāk pie Eifeļa. Amerikāņu filmas melo - nu nevar to torni no visiem Parīzes logiem redzēt, nu nevar. Mēs laikam otrās dienas pēcpusdienā tālumā beidzot ieraudzījām.. Tā nu aizvilkāmies abi pumpuriņi līdz Triumfa Arkai un Eifeļa tornim, un tas patiesībā ir baigais kusaks. Un nekas,vakarā vēl bija spēks doties izbraudīt New Model Army konci. Un pēc konča ar šamiem ārpus Moulin Rouge (klubam ieeja cieši blakus Moulin Rouge) pie autobusa tupēt un pļāpāt, kas man vainagojās ar pamatīgu piepļēgurošanos..
Day four. Plāns - tikt līdz Gare du Monparnaise, satikt mana dārgā māsīcas vīru, kāpt vilcienā un doties pie viņiem. Metro streikam vajadzēja būt beigušamies, sakravājam mantiņas un dodamies uz staciju. Aizejam, nāk tante pretī un saka, ka šie tomēr arī šodien izdomājuši streikot. Bet arī tas mums nekas - aizgājām atpakaļ līdz hotelim, noskaidrojām par autobusiem, aizgājām līdz pieturai un noskaidrojām sīkāk un devāmies. Tālāk viss kā pa sviestu. Pamētājāmies gar staciju, vērojām varen sareibušu Pjēru, un devāmies kur jādodas..
Piektā diena, sēžamies mašīnā(mēs abi, mīļuma māsīca, vīrs un jaukie bērneļi) un braucam uz La Rochelle. Kas ir baigi skaistā pilsēta.. Pilnīgi un galīgi atšķirīga no Parīzes. Un arī skaista. Vēlāk traucamies pie okeāna, lai vēl paspētu vismaz saulrietu redzēt. Tieši tas mums precīzi arī izdodas - redzēt saulrietu pie okeāna:) Te man īsti nav vārdu.. Palasījām ēdamos gliemežus, pasēdējām ar alu, un devāmies vien atpakaļ..
Nu lūk, diena sestā un mēs iekāpjam mašīnā un braucam uz netālo mazpilsētiņu, kuras nosaukuma atcerēsānās man sagādā grūtības, un tur ir vajadzīga palīdzība no zāles. Mākslinieku pilsētiņa, kur parasti viņu da figa, bet tā kā svētdiena, tad tur tā samērā klusi viss. Nu bet tik un tā jauki tur.. Tā nu mēs, atgriežoties mājās vakarā sakravājam mantiņas un dodamies čučēt skaidrā prātā.
Pirmdien atpakaļ uz Parīzi. Iekārtojamies otrajā hotelī un dodamies atkal uz centru - lai pie Notre Dame beidzot atrastu Point Zero, lai apskatītu Luksemburgas dārzus un vēl pēdējo vakaru izbaudītu Parīzi...
Nu skaisti tur ir, ka es jums saku!
Pirmajā dienā ieradāmies, iekārtojāmies hotelī Monmartrā. Netālu no Moulin Rouge, līdz ar ko arī ļoti tuvu pie Amēlijas kafejnīcas
Kāpnes hotelī 3 stāvu augstumā diendienā gan lika kāju muskuļiem pašancēt, bet tas jau nekas.. Ja jau dzērumā nekādas problēmas tas nesagādāja, ta jau neko.. Nu, tātad.. Iekārtojāmies savos apartamentos un gājām staigāt. Aizgājām līdz pavisam netālajai Sacre-Coeur bazilikai. Pati baznīca jau pirmkārt skaista, un vēl tas skats pāri visai Parīzei, kad sēdi uz trepītēm, kas ved uz baznīcu.. Un vēl katru vakaru kāds uz trepītēm muzicē. pārsvarā ģitāriņas, bet vienu vakaru bija arī bundziņas.. Nu lūk. Tad supermarketā tika iepirkta kkāda paiciņa un vīns un alus. Tad tika pasēdēts pie Pigala laukuma, kur tika piedāvāts kokaīns un poļu viesstrādnieki nāk klāt nepazīstamiem cilvēkiem svešā pilsētā ar jautājumu "razumeješ po poļski?". Un prasa man numuru, kaut arī mēs ar dārgo turpat visu laiku sēžam un dūdojam. Nu lūk, pēc viesnīcā piebeigtajiem vinčukiem piebeidzu arī sevi un savu vārdadienas noslēgumu neatceros:)
Otrajā diena cēlāmies un devāmies uz Per-Lachez kapiem. Jim Morrison, tā teikt, apciemot. Pēc ilgām maldīšanām beigās arī atradām. Turpinot tādā pašā garā, ņemam metro un dodamies uz kaulu pilnajām Katakombām. Izstaigājam tās, pēc 83 pakāpieniem un amerikāņu tanti, kas kāpnēs pirms mums bremzē visu pagastu un freaking out already (viņas meita-'mom, don't freak out!" viņa pati-'i'm freaking out already..'), tiekam ārā citā Parīzes vietā.. Ņemam atkal metro un braucam uz Notre Dame, apstaigājam apkārt un tā.. tiešām no priekšpuses grūti visu vienā kadrā fotjikā ietvert. Tālāk no turienes kājām uz Pont Neuf jebšu Jauno tiltu, kas patiesībā ir Parīzes vecākais tilts un kur norisinās filmas Les amants du Pont Neuf darbība. Tālāk uz Luvru. Iekšā negājām, nav mums laika kā jūra. Pie tam - no ārpuses tāpatās tur forši. Pēc tam Tilerī dārzs un vakara saules pielietais Konkordes laukums.. nu lūk. Vakarā atkal gājām sēdēt uz Monmartru un pie Sacre-Coeur, un ar to arī piesātinātā trešdiena beidzās..
Trešajā dienā, jebšu ceturtdienā metro darbinieki sadomāja streikot(tas gan jau iepriekš bija zināms). Tāpēc nācās vien padarbināt kājiņas.. Gājām līdz Operai, tad - Triumfa Arkai, tur pabijām un devāmies tālāk pie Eifeļa. Amerikāņu filmas melo - nu nevar to torni no visiem Parīzes logiem redzēt, nu nevar. Mēs laikam otrās dienas pēcpusdienā tālumā beidzot ieraudzījām.. Tā nu aizvilkāmies abi pumpuriņi līdz Triumfa Arkai un Eifeļa tornim, un tas patiesībā ir baigais kusaks. Un nekas,vakarā vēl bija spēks doties izbraudīt New Model Army konci. Un pēc konča ar šamiem ārpus Moulin Rouge (klubam ieeja cieši blakus Moulin Rouge) pie autobusa tupēt un pļāpāt, kas man vainagojās ar pamatīgu piepļēgurošanos..
Day four. Plāns - tikt līdz Gare du Monparnaise, satikt mana dārgā māsīcas vīru, kāpt vilcienā un doties pie viņiem. Metro streikam vajadzēja būt beigušamies, sakravājam mantiņas un dodamies uz staciju. Aizejam, nāk tante pretī un saka, ka šie tomēr arī šodien izdomājuši streikot. Bet arī tas mums nekas - aizgājām atpakaļ līdz hotelim, noskaidrojām par autobusiem, aizgājām līdz pieturai un noskaidrojām sīkāk un devāmies. Tālāk viss kā pa sviestu. Pamētājāmies gar staciju, vērojām varen sareibušu Pjēru, un devāmies kur jādodas..
Piektā diena, sēžamies mašīnā(mēs abi, mīļuma māsīca, vīrs un jaukie bērneļi) un braucam uz La Rochelle. Kas ir baigi skaistā pilsēta.. Pilnīgi un galīgi atšķirīga no Parīzes. Un arī skaista. Vēlāk traucamies pie okeāna, lai vēl paspētu vismaz saulrietu redzēt. Tieši tas mums precīzi arī izdodas - redzēt saulrietu pie okeāna:) Te man īsti nav vārdu.. Palasījām ēdamos gliemežus, pasēdējām ar alu, un devāmies vien atpakaļ..
Nu lūk, diena sestā un mēs iekāpjam mašīnā un braucam uz netālo mazpilsētiņu, kuras nosaukuma atcerēsānās man sagādā grūtības, un tur ir vajadzīga palīdzība no zāles. Mākslinieku pilsētiņa, kur parasti viņu da figa, bet tā kā svētdiena, tad tur tā samērā klusi viss. Nu bet tik un tā jauki tur.. Tā nu mēs, atgriežoties mājās vakarā sakravājam mantiņas un dodamies čučēt skaidrā prātā.
Pirmdien atpakaļ uz Parīzi. Iekārtojamies otrajā hotelī un dodamies atkal uz centru - lai pie Notre Dame beidzot atrastu Point Zero, lai apskatītu Luksemburgas dārzus un vēl pēdējo vakaru izbaudītu Parīzi...
Nu skaisti tur ir, ka es jums saku!