![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pievakarē, sēžot mikriņā, virzienā no universitātes un skolu, ar pāris minūšu starpību sagadījās noskatīt un noklausīt lietas, ko bieži negadās redzēt/ dzirdēt.
Pirmkārt - pie Stockmann starp ielas braucamajām daļām, uz saliņas stāvēja blonds sievišķis ap 50, samērā kupla miesās un tērpta diezgan atkailinošā, piedauzīgā zilā kleitā. Rokās šī turēja lapu ar uzrakstu (Teksts - aptuvens., jo manas krievu valodas rakstiskās un gramatiskās zināšanas kkur pamazām izplēn. Līdz ar to arī precīzāka atmiņa uz tādām lietām)- У меня нету денег. Помогите мне выезжать из Латвии или я покончу жизнь в самоубийстве.
Aiz Stockmann, savukārt, pa logu noraudzījos divos ortodoksālajos žīdos (nu tur, ar visām kipām un melniem talāriem un bārdām) un dzirdēju sarunu aiz muguras. "Ē, rekur baigie, bārdainie... Kā šitos sauca?.... Einuhi?"
Pirmkārt - pie Stockmann starp ielas braucamajām daļām, uz saliņas stāvēja blonds sievišķis ap 50, samērā kupla miesās un tērpta diezgan atkailinošā, piedauzīgā zilā kleitā. Rokās šī turēja lapu ar uzrakstu (Teksts - aptuvens., jo manas krievu valodas rakstiskās un gramatiskās zināšanas kkur pamazām izplēn. Līdz ar to arī precīzāka atmiņa uz tādām lietām)- У меня нету денег. Помогите мне выезжать из Латвии или я покончу жизнь в самоубийстве.
Aiz Stockmann, savukārt, pa logu noraudzījos divos ortodoksālajos žīdos (nu tur, ar visām kipām un melniem talāriem un bārdām) un dzirdēju sarunu aiz muguras. "Ē, rekur baigie, bārdainie... Kā šitos sauca?.... Einuhi?"