Nu re nu – ij pusgads nebūs pagājis, un ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
drew būs uzrakstījusi savu Marokas piedzīvojumu atstāstu... (Btw, paldies deģenerālim par netiešo inspirāciju ;)
Tad nu tā, par visu pēc kārtas. Lidojam caur Frankfurti, nakti guļam lidostā – no sākuma otrajā stāvā uz dīvāniņiem, bet kad tur aizklapē ciet, guļam lejā uz soliem, sakumpuši deviņdesmit līkumos... Ap četriem rītā sākam rosīties, jo pēc pieciem lidmašīna uz Marrakech.
Pēc kādām 4h lidmašīnā esam galamērķī – Marrakech. Lidosta gan no iekšpuses, gan no ārpuses nemaz neatgādina Eiropas šķūņus, tāds interesants dizains logiem un tā... Anyway, izvelkamies no lidostas un štukojam, ko darīt – ņemt taksi uz pilsētas centru un konkrētu hosteli, vai gaidīt autobusu (saraksts = kad piebrauks, tad būs). Kādu laiciņu turpat arī pasēžam, papīpējam, atpūšamies, un šeku-reku – piebrauc autobuss. Izdomājam, ka gan jau izbursimies cauri, kur mums vajag, un ejam uz autobusu. Sarunājamies ar šoferi in frenglish (Marrākešā visi runā arābiski un franciski, angliski pārsvarā tikai tirgotāji. Parastie ļaudis, it īpaši vecpilsētā - reti kurš. Nu, un šis šoferis angliski minimāli, un mēs tikpat daudz franciski) un veiksmīgi tiekam pašā Marrākešas vecpilsētas centrā. Pirmais darbs – atrast hosteli (mums līdzi ir sarakstiņš from teh internets). Ejam – viens pilns, otrs pilns... Vēl vienā pilns, bet dāma saka – hotel Mimosa. Ok, izejam ārā nedaudz tālāk pa ieliņu pretējā pusē - ir hotel Mimosa. Ejam iekšā – johohoo – riktīgi skaists, zils rakstains flīžojums, jumta terase, nu pats vecpilsētas skaistums (tādas ekstras kā tualete un duša ir kopējas visam stāvam, un istabā ir tikai gulta, spogulis un sienas skapis – but that’s normal). Cena arī lēta, tikai jāuzgaida. Tā nu lejā sēžam, vērojam kaķi un uzgaidam, kamēr tiekam uz savu istabiņu un tā. Šo hosteli nolemjam izmantot tikai pirmās dienas, ja nu gadienā kādu vēl labāku atrodam. Iekārtojamies un dodamies pirmo reizi izpētīt, kas tad ir tur ārā...
Atmosfēra Marrakech vecpilsētā tāda ārpasaulīga – viss pagrimis un nolaists, nabadzība liela, bet tas viss ir tik īsti, tik nesabojāti un tik skaisti!
Kā jau teicu, mūsu hostelis ir pašā vecpilsētas sirdī, nu, gandrīz. Ap stūri sirdij. Marrākešas vecpilsētas sirds – Djemaa el Fna – laukums un tirgus. Tā kā esam šeit dienas pirmajā pusē, tad pašā laukumā pārsvarā tusējas tūristi un tūristu apkrāpēji (hennas vecenes, ūdensveči, utt). Nu, arī čūsku dīdītāji un, protams, svaigi spiestas apelsīnu sulas tirgotāji. Izejam cauri laukumam un ātri vien saprotam, ka jāiet pārģērbt ko plānāku. Sacīts-darīts. Ejām ārā dublis 2. Izejam cauri laukumam vēlreiz, aizejam līdz lielākajai mošejai in Marrakech - Kotoubia un tad nākam atpakaļ restūzī paēst. Vēlāk ejam apgaitā aiz mūsu hosteļa, virzienā prom no Djemaa el Fna, kur mūsu acīm atklājas ne tas labākais rajons, tādēļ drīz vien nākam atpakaļ.
Pēc atpūtas dodamies aplūkot Marrakech vakarā. Ejam virzienā, kas ved ārpus vecpilsētas mūriem. Izejam tur, pastaigājam, kamēr paliek tumšs un mēs dodamies atpakaļ uz Djemaa el Fna. Pa šo laiku laukums ir pārvērties par brīvdabas ēstuvi (pasaulē lielāko, btw) – ap krēslas laiku no visiem stūriem sāk stumties tirgotāji/ēst taisītāji ar visiem galdiem/krēsliem/paikām/uttutt. Nolemjam šovakar ieēst vārītus gliemežus. Ejot garām, visi tirgotāji māj ar rokām un uzsauc, lai tik nākot šurp. (Tā kā šis ir mūsu pirmais vakars, mazlietiņ neērta sajūta mums, kautrīgajiem ziemeļniekiem. Bet vēlāk jau riktīgi pieradām). Apstaigājam vēl apkārtni un ejam čučēt, vēl pirms tam, protams, uzkāpjot augšā uz jumta terases palūrēt uz to visu elles katlu no augšas. Daudzo Gnawa muzikantu spēle no augšas un no malas saplūst vēl vairāk, kā atrodoties pašā laukumā, kūp ēstūžu plītis, cilvēku pilns, un tas viss rada neatkārtojamu sajūtu. And that's the first day
drew būs uzrakstījusi savu Marokas piedzīvojumu atstāstu... (Btw, paldies deģenerālim par netiešo inspirāciju ;)Tad nu tā, par visu pēc kārtas. Lidojam caur Frankfurti, nakti guļam lidostā – no sākuma otrajā stāvā uz dīvāniņiem, bet kad tur aizklapē ciet, guļam lejā uz soliem, sakumpuši deviņdesmit līkumos... Ap četriem rītā sākam rosīties, jo pēc pieciem lidmašīna uz Marrakech.
Pēc kādām 4h lidmašīnā esam galamērķī – Marrakech. Lidosta gan no iekšpuses, gan no ārpuses nemaz neatgādina Eiropas šķūņus, tāds interesants dizains logiem un tā... Anyway, izvelkamies no lidostas un štukojam, ko darīt – ņemt taksi uz pilsētas centru un konkrētu hosteli, vai gaidīt autobusu (saraksts = kad piebrauks, tad būs). Kādu laiciņu turpat arī pasēžam, papīpējam, atpūšamies, un šeku-reku – piebrauc autobuss. Izdomājam, ka gan jau izbursimies cauri, kur mums vajag, un ejam uz autobusu. Sarunājamies ar šoferi in frenglish (Marrākešā visi runā arābiski un franciski, angliski pārsvarā tikai tirgotāji. Parastie ļaudis, it īpaši vecpilsētā - reti kurš. Nu, un šis šoferis angliski minimāli, un mēs tikpat daudz franciski) un veiksmīgi tiekam pašā Marrākešas vecpilsētas centrā. Pirmais darbs – atrast hosteli (mums līdzi ir sarakstiņš from teh internets). Ejam – viens pilns, otrs pilns... Vēl vienā pilns, bet dāma saka – hotel Mimosa. Ok, izejam ārā nedaudz tālāk pa ieliņu pretējā pusē - ir hotel Mimosa. Ejam iekšā – johohoo – riktīgi skaists, zils rakstains flīžojums, jumta terase, nu pats vecpilsētas skaistums (tādas ekstras kā tualete un duša ir kopējas visam stāvam, un istabā ir tikai gulta, spogulis un sienas skapis – but that’s normal). Cena arī lēta, tikai jāuzgaida. Tā nu lejā sēžam, vērojam kaķi un uzgaidam, kamēr tiekam uz savu istabiņu un tā. Šo hosteli nolemjam izmantot tikai pirmās dienas, ja nu gadienā kādu vēl labāku atrodam. Iekārtojamies un dodamies pirmo reizi izpētīt, kas tad ir tur ārā...
Atmosfēra Marrakech vecpilsētā tāda ārpasaulīga – viss pagrimis un nolaists, nabadzība liela, bet tas viss ir tik īsti, tik nesabojāti un tik skaisti!
Kā jau teicu, mūsu hostelis ir pašā vecpilsētas sirdī, nu, gandrīz. Ap stūri sirdij. Marrākešas vecpilsētas sirds – Djemaa el Fna – laukums un tirgus. Tā kā esam šeit dienas pirmajā pusē, tad pašā laukumā pārsvarā tusējas tūristi un tūristu apkrāpēji (hennas vecenes, ūdensveči, utt). Nu, arī čūsku dīdītāji un, protams, svaigi spiestas apelsīnu sulas tirgotāji. Izejam cauri laukumam un ātri vien saprotam, ka jāiet pārģērbt ko plānāku. Sacīts-darīts. Ejām ārā dublis 2. Izejam cauri laukumam vēlreiz, aizejam līdz lielākajai mošejai in Marrakech - Kotoubia un tad nākam atpakaļ restūzī paēst. Vēlāk ejam apgaitā aiz mūsu hosteļa, virzienā prom no Djemaa el Fna, kur mūsu acīm atklājas ne tas labākais rajons, tādēļ drīz vien nākam atpakaļ.
Pēc atpūtas dodamies aplūkot Marrakech vakarā. Ejam virzienā, kas ved ārpus vecpilsētas mūriem. Izejam tur, pastaigājam, kamēr paliek tumšs un mēs dodamies atpakaļ uz Djemaa el Fna. Pa šo laiku laukums ir pārvērties par brīvdabas ēstuvi (pasaulē lielāko, btw) – ap krēslas laiku no visiem stūriem sāk stumties tirgotāji/ēst taisītāji ar visiem galdiem/krēsliem/paikām/uttutt. Nolemjam šovakar ieēst vārītus gliemežus. Ejot garām, visi tirgotāji māj ar rokām un uzsauc, lai tik nākot šurp. (Tā kā šis ir mūsu pirmais vakars, mazlietiņ neērta sajūta mums, kautrīgajiem ziemeļniekiem. Bet vēlāk jau riktīgi pieradām). Apstaigājam vēl apkārtni un ejam čučēt, vēl pirms tam, protams, uzkāpjot augšā uz jumta terases palūrēt uz to visu elles katlu no augšas. Daudzo Gnawa muzikantu spēle no augšas un no malas saplūst vēl vairāk, kā atrodoties pašā laukumā, kūp ēstūžu plītis, cilvēku pilns, un tas viss rada neatkārtojamu sajūtu. And that's the first day