![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vakar, sakarā ar pirmā sniega panikas sindromu, mans brauciens parastajā braucienā Rīga - Limbaži izvērtās nedaudz.. khm, citādāks...
#1
izbraucu ar autobusu no Rīgas 17.45, 19.40 jābūt galā.. tikai tāda neliela novirze.. pēc tām 2 stundām pēc 17.40 vēl joprojām autobuss atrodas uz krasta ielas, un lēnām, lēnām, pamazām notiek virzība uz slāvu tilta pusi... tāds jauks sastrēgums, tā teikt... nu nekas, kad tikts uz slāvinieka, tālāk jau nav vairs tik traki..
#2
autobuss triec tālāk, ir jau garām Sēnīte, un Ragana arīdzan, puse autobusa jau čuč... Bīriņos (~ 30km no Limbažiem) autobuss apstājas ceļa malā.. tad kādas minūtes 5 -10 bezcerīgi mēģina izkustēties, buksē un nekas diži prātīgs no tā nesanāk.. daži iziet ieturēt pīppauzi un tā... autobuss saplīsis (cik es sapratu, tad riepai mīkstais).. dīvainā kārtā pasažieri nevis īgņojas, bet drīzāk tā kā rēc(mani ieskaitot), nu kā tu nerēksi cilvēks, kad šitā - viss uzreiz...
#3
pēc minūtēm pārdesmit piebrauc nākamais autobuss, visi nesas pārvākties uz to.. man aiz muguras mr. visu-ceļu-kožu, kko dzied un vervelē, piebikstot man pie sāniem...
#4
sakāpjam visi glābēj-autobusā.. braucam, tas pats mr. es-visu-ceļu-ar-čomiem-kožu izkāpj ārā... izrādās, kas šis autobuss ir tāds anormālais (t.i. - brauc ar līkumu; iebauc sānu ceļā, aizbrauc līdz galam(Lēdurgai) un griež atpakaļ).. kad autobuss ir izgriezis atpakaļ uz šosejas, nākamajā pieturā iekāpj tas pats vecais labais mr. es-visu-ceļu-kožu, jau uzpildījies.. protams, lieki piebilst, ka apsēžas man blakus...
#5
turpat sēž arī Gača (kā noskaidrojās pēc tā, ko dzirdēju)... mans blakussēdētājs runā gan ar mani, gan ar savu drugānu Gaču, gan ar vēl vienu drugānu (Juris, ja nemaldos)... ik pa brīdim sāk sarunu ar mani... 5x prasa, kā man iet... savu uzvārdu viņš neatklāšot, jo viņam esot sabiedrībā zināmi radagabali.. un vēl viņš uz pohām skrienot krosu...
- nu, ņemsi? iedzer...
- nevaru, veselība neatļauj...
- veselība neatļauj? da es esmu vesels...
- es to par sevi..
- "es par sevi".. (sāk dziedāt)
tālāk sekoja vēl jautājumi par to, vai vīrs gaida, uz ko es atbildēju apstiprinoši.. vēlāk jau bij jautājums par brūtgāniem..
nu lūk.. rezultātā veiksmīgi 22.30 izkāpu beidzot ārā Limbažos (Gača arī), kur mani mājiņās sagaidīja mīļotais ar lielu tējas krūzi:)
upd: vēl es tam mr. es-visu-ceļu-kožu atļāvu iedzert manā vietā un uz savu veselību.. tā ka, tagad tikai jāgaida kad tik es izveseļošos
#1
izbraucu ar autobusu no Rīgas 17.45, 19.40 jābūt galā.. tikai tāda neliela novirze.. pēc tām 2 stundām pēc 17.40 vēl joprojām autobuss atrodas uz krasta ielas, un lēnām, lēnām, pamazām notiek virzība uz slāvu tilta pusi... tāds jauks sastrēgums, tā teikt... nu nekas, kad tikts uz slāvinieka, tālāk jau nav vairs tik traki..
#2
autobuss triec tālāk, ir jau garām Sēnīte, un Ragana arīdzan, puse autobusa jau čuč... Bīriņos (~ 30km no Limbažiem) autobuss apstājas ceļa malā.. tad kādas minūtes 5 -10 bezcerīgi mēģina izkustēties, buksē un nekas diži prātīgs no tā nesanāk.. daži iziet ieturēt pīppauzi un tā... autobuss saplīsis (cik es sapratu, tad riepai mīkstais).. dīvainā kārtā pasažieri nevis īgņojas, bet drīzāk tā kā rēc(mani ieskaitot), nu kā tu nerēksi cilvēks, kad šitā - viss uzreiz...
#3
pēc minūtēm pārdesmit piebrauc nākamais autobuss, visi nesas pārvākties uz to.. man aiz muguras mr. visu-ceļu-kožu, kko dzied un vervelē, piebikstot man pie sāniem...
#4
sakāpjam visi glābēj-autobusā.. braucam, tas pats mr. es-visu-ceļu-ar-čomiem-kožu izkāpj ārā... izrādās, kas šis autobuss ir tāds anormālais (t.i. - brauc ar līkumu; iebauc sānu ceļā, aizbrauc līdz galam(Lēdurgai) un griež atpakaļ).. kad autobuss ir izgriezis atpakaļ uz šosejas, nākamajā pieturā iekāpj tas pats vecais labais mr. es-visu-ceļu-kožu, jau uzpildījies.. protams, lieki piebilst, ka apsēžas man blakus...
#5
turpat sēž arī Gača (kā noskaidrojās pēc tā, ko dzirdēju)... mans blakussēdētājs runā gan ar mani, gan ar savu drugānu Gaču, gan ar vēl vienu drugānu (Juris, ja nemaldos)... ik pa brīdim sāk sarunu ar mani... 5x prasa, kā man iet... savu uzvārdu viņš neatklāšot, jo viņam esot sabiedrībā zināmi radagabali.. un vēl viņš uz pohām skrienot krosu...
- nu, ņemsi? iedzer...
- nevaru, veselība neatļauj...
- veselība neatļauj? da es esmu vesels...
- es to par sevi..
- "es par sevi".. (sāk dziedāt)
tālāk sekoja vēl jautājumi par to, vai vīrs gaida, uz ko es atbildēju apstiprinoši.. vēlāk jau bij jautājums par brūtgāniem..
nu lūk.. rezultātā veiksmīgi 22.30 izkāpu beidzot ārā Limbažos (Gača arī), kur mani mājiņās sagaidīja mīļotais ar lielu tējas krūzi:)
upd: vēl es tam mr. es-visu-ceļu-kožu atļāvu iedzert manā vietā un uz savu veselību.. tā ka, tagad tikai jāgaida kad tik es izveseļošos