| Ideālā pasaule I |
[25 Mar 2012|10:50am] |
 Mana dzīve vienmēr ir bijusi vienkārša un bezrūpīga. Droši vien vecāku audzināšanas dēl es mēdzu rotaļāties viens un, tā, kā man nebija dārgu rotaļlietu, man nācās izmantot iztēli. Es mēdzu daudz fantazēt par piedzīvojumiem, monstriem, kariem, nereālām pasaulēm. Man palīdzēja datorspēles ar piedāvātajām fantāzijām. tas bija visa mana pasaule. Nepagāja ne viena diena, kad es nebūtu pafantazējis par kādu no dienas notikumiem. Parasti fantāziju galvenais varonis biju es - maģisks un spēcīgs - man nebija nekādu robežu; viss bija atkarīgs no brīža ietekmes. Pieaugot, manas fantāzijas kļuva loģiskākas, pieņemamākas. Tā vairs nebija cilvēku, kuri man nepatika, šķaidīšana vai brutāla drāšanās. Tagad tā bija cilvēku pārmācīšana un episka mīlēšanās. Lielākoties es un tēli man apkārt nebija vieni un tie paši, un es arī necentos veidot vienotu stāstu.
|
|
| Ideālā pasaule II |
[25 Mar 2012|11:32am] |
 Atmiņā nāk kasta bērnības vasaras diena, kad biju atbraucis ciemos pie vecmammas. Tas bija lauku ceļš no pļavām uz nelielu ciemu. Es gāju blakus vecākajai māsai. Nezinu, kā tas sākās, bet viņa man atklāja savu sapni par sevi. īpaši neatceros tā saturu, bet tur bija stāstīts par viņas piedzīvojumiem kādā interesantā pasaulē, kur viņa esot bijusi slepkava, kalpone, klaidone, karotāja, viņa piedalījusies nozīmīgos notikumos, piedzīvoja romantiskus stāstus, nodevību, ceļu no pasaules grunts līdz augstākajai sabiedrībai. man nebija tik ļoti svarīgs tā saturs; svarīga bija pati ideja - visepiskākais stāsta, kas noticis viņas sapņos, ideja. Tā bija perfekta pasaule, un ne jau tāpēc, ka tājā bija visi laimīgi, bet tāpēc, ka tas bija vēlmju piepildījums, dzīvesstāsts, kas piesātināts ar episkumu, ciešanām, prieku, mīlestību un naidu.
|
|
| Ideāla pasaule III |
[25 Mar 2012|01:08pm] |
 Jā, tas ir tas, ko es vēlos. To pasauli, kurā tu nezini, kas ar tevi notiks pēc pāris dienām, pasauli, kurā tu piedzīvo visas emocijas visdažādākajās to kombinācinās, pasauli, kurā tu esi spējīgs piepildīt savus sapņus un cīnīties. Tā nav sī mietpilsoņa dzīve, kura ir iekārtota no mūsu senčiem, vadīta pēc tūkstošs lappusēm liela likuma krājuma, pilnu ar formulām, precīziem apreiķiniem un vienotu, globālu šablonu dzīves dzīvošanai - mācies, strādā, pelni naudu, ievies ģimeni, nodzīvo pēdējos dzīves gadus vienulībā, līdz nomirsi (vai, labākajā gadijumā, sač ceļot pa pasauli, tērējot krājumus). Cilvēks, kas ir sasniedzis tik daudz, dzīvo pēc pašu dzīvnieku dzīves sistemas, no kuriem viņš tik ļoti sevi norobežo. Tikai dzīvnieki ir taisnīgāki - vājie un slimie neizdzīvo...
|
|