| Nakts pārdomas |
[Nov. 20th, 2004|01:05 am] |
| [ | mood |
| | dziļi pārdomājošs | ] |
| [ | music |
| | PC ventilatora dūkšana | ] |
"...nākotni neatceras,pagātni neaizmirst..."
/Lene Marlin/
Sēžu un domāju,kāpēc man visu laiku gribas uzzināt kko par to,kas noticis ar man tuvu cilvēku pagātnē.Liekas,ka zemapziņa liek man taujāt un meklēt tās pagātnes dienas,kas sakrājušās citu dzīvēs kā vecas krievu laika klades mūsu lauku māju kumodē.Kaut zinu,ka tas,ko daru ir nepareizi un vēlāk to nožēlošu,atkal pierādās teiciens par to,ka jaaiet cauri ugunij,lai nonāktu pie veldzējoša strauta.
Varbūt vnk bribu zināt,kas ar viņu ir noticis pēdējos gadus..kas viņai ir paticis..ko viņa ir ienīdusi..ko mīlējusi.Pieķeru sevi pie domas,ka viss,kas ir bijis,to var iemest acīs,kad parādās strīdi un kasīšanās,bet tad saprotu,ka tā tas NEPAVISAM nav.Es neesmu tāds,kas spēj sāpināt otru metot tam sejā pagātni.Tā darīt ir nežēlīgi,nehumāni.Atkal nonāku pie sākuma - vai pagātni var tik viegli aizmirst??Vai cilvēku attiecībās var iztikt bez seno notikumu pārcilāšanas??Liekas,ka nevar viss,jo tie paši atnāk neviļus,kā sapņi naktī.
Varbūt zemais pašvērtējums atkal ir mani pārņēmis??Nez kāpēc uzsākot attiecības gribu,lai es būtu viņas pirmais (STULBĀKAIS kas var būt - jo tas praktiski nav iespējams!!).Domāju par to,ka redz viņa savus bijušos ir mīlējusi savādāk..domājusi par tiem savādāk..,bet manī pavīd jautājums - vai stiprāk nekā???Viņa,protams,saka,ka viņai esot es,bet man laikam ir nepieciešams LABS PSIHOLOGS,lai es šīs lietas izskaidrotu.
Nē...psihologu man nevajag...tikai laiku.Ceru,ka man un mums piederēs viss laiks pasaulē..nu kaut tikai uz īsu brīsniņu,lai mēs spētu to palēlināt :)
Esmu sapratis,ka nevienam cilvēkam neesmu tik ļoti pieķēries kā viņai,neviens cilvēks un parādība (vispār nekas) man nav sniedzis tādu mieru un piepildījumu kā viņa.
Bet ir viena problēma - nekādi nevaru pārvarēt savu slinkumu :/ Šodien satiku sen neredzētu draugu un sapratu,ka manai mammai ir taisnība - es nemācos (kaut gan man likās,ka to daru pietiekoši..),jo tas ko dara mans draugs - to var nosaukt par mācīšanos,manu var nosaukt par...nezinu...par neko. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/70684/3731) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) balodis |
|---|
| Date: | November 27th, 2004 - 08:48 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Slinkums vispār globāla problēma:)Baigais prieks par jums:):)), vispār jau saka, ka nozīme nav ne pagātnei ne nākotnei, bet visa uzmanība jāvelta šai dienai, šim vienam mirklim, kurā tad arī tu vari ko darīt, lai veidotu pagātni un mainītu nākotni:)
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/102643/2349) | | From: | smille |
|---|
| Date: | January 8th, 2005 - 12:29 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Par:
"Vai cilvēku attiecībās var iztikt bez seno notikumu pārcilāšanas??Liekas,ka nevar viss,jo tie paši atnāk neviļus,kā sapņi naktī."
No manas pieredzes - var. Mīlēju no visas sirds pirmo reizi, naivi un aizrautīgi. 2 gadi bez neviena strīda, ar domu ka varētu būt arī ģimene, bet tas beidzās. Sajūtas - ka man kautkas ir atņemts, atņemta mīlestība, jo skatoties uz to cilvēku vairs neko nejutu. Tagad 2 gadi apkārt un satiekoties vairāk par 'Kā iet?" nav par ko runāt. Jā, atceros kopīgi darīto, kopīgi pārdzīvoto, jo tas viss IR bijis, to nevar izmainīt, bet tagad satiekot to cilvēku sajūtas ir pavisam citas.
| |
