Ko es darīju slimnīcā - satiku savu anesteziologu, pasēdējām, parunājām par dzīvi, bik iedzērām un nākošajā dienā pēc operācijas es jau varēju iet mājās :0

OK, tagad dreamer_ 1. reizi publiski uzrakstīs kaut ko no saviem "ievārījumiem":

Atkal rakstu
Par skatu
Par Mēness seju
Par Saules pēdējo deju
Par debess jumu
Par skatu skumju
Par sapni skaistu
Un rīta gaismu.

Tverot tumsas elpu
Ejot uz nakts telpu
Klusumā skan mans domu ugunskurs
Oglēs kvēl pasaules nogurums
Tas degs arī pēc Saules rieta
Tas nekusīs pat pēc sniega
Ne rudens vējš to bīdīt spēs
Ne pavasara smaids to iztraucēs
Cilvēce to novērtēs
Tik tad, kad Zemes krāsās izbalēs
Kad ūdens vairs netecēs
Un putni spārnus plest nevarēs.

Skaidrs ir debess jums
Mēness arī vairs neskumst
Viņam savs ceļš ir zināms
Mans gan ir neizdibināms
Tā ir diena, kas Mēnesi nomainīs
Bet vai arī mani kāds sagaidīs?
Vai tālais rīts arī man ko atnesīs?
Vai ļaudis reiz sapratīs?
Vai Saule to pamanīs?
Kāpēc zvaigznes no debesīm līst?
Kāpēc lietus vairs nav tik tīrs?
Kā agrāk..
Bet tu vēl jautā:
"Vai neiziesim laukā
Samērcēt drēbes
Un noskalot rokas
No darbiem, kas vienalga nesokas
Kas nosēžas
Kā vecas grāmatas
Kas plauktos krājas"
Bet lietus nerimstas
Un es saku:
"Iesim mājās!"

Te ir 3 dzejoļi, kurus es slimnīcā uzmetu uz lapiņas, kuru atradu džinsu kabatā un uz kuras bija skolas kabinetu nummuri (laikam vēl no pirmajām vsk. dienām, kad vēl īsti nezināju, kurā kabinetā kura stunda notiek :) vai arī tie bija domāti kam citam?) Ja ienāk prātā vari pierakstīt katram dzejolim nosaukumu, jo pašam prātā nenāk.

Pats nezinu kā varu atbildēt uz to jautājumu, kuram tu esi pielikusi 3 jautājuma zīmes, laikam pie visa vainīgs laika vecis, kurš kā vienmēr pa šmigai pārāk ātri to laika riteni dzen uz priekšu. Vispār nebiju es arī tik bieži mājās (dzīvojos pa laukiem), lai nospiestu to lielāku podziņu uz mana procesora, kas iedarbina kompi.

Gribu izsacīt MILZĪGO PALDIES par labajiem vārdiem - zini, tos tiešām ir patīkami lasīt.

P.S. Labi, ka spilventinjam viss ok, jo mana galva tāda smaga kļūst.......ķermenis arī pamazām gurst............

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev aklā zarna, vai kas cits?
labi, ka tagad viss o.k.
dzejoļiem nosaukumus negribu raxtīt, jo domāju, ka pašam autoram tie tomēr vistuvākie.. man ļoti patika! ĻOTI! dzirdi? ĻOTI, ĻOTI!!!
kāpēc neraxti žurnālā, bet tikai komentos vai arī atstāj savā blociņā? raxti! es Tevi izaicinu! citādi, kad mani satiksi, dabūsi pa kaklu =D otrais man patikās vislabāk, lai gan daudz reizes lasīju un nevarēju izšķirties, kurš labāk, jo 3. ir pieminēts lietus un man ļoti patīk dzejoļi par lietu..
spilventiņš tagad piecas pēdas virs zemes lido un cer, ka lidos vēl ilgi, jo negribas atgriezties tajā bedrē, kurā biju nonākusi- aizmirstot, ka var taču būt citādi!

RAXTI, RAXTI, RAXTI!!! vai Tu mani dzirdi? =)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas taa par bedri??

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dažreiz mīlestība nevis ceļ, bet gremdē... un iepriekšējās attiecības mani vienozīmīgi gremdēja, to es arī saucu par bedri, kurā biju nonākusi, nespēdama 2 gadus izrāpties no tā murga.. tagad esmu tikusi pāri ex.. ēnai un varu baudīt dzīvi ar citu cilvēku, kurš no manis neprasa lietas, kas īstenībā naf man raxturīgas un varu darīt kā pašai tīk, neuztraucoties, ka otram tas būs nepieņemami... vismaz tā būs vēl 1/2 gadu, jo ex.. tagad ir ASV, bet kas notiks, kad viņš atgriezīsies, es, protams, nevaru paredzēt.. bet ceru, ka ''bedrē'' neatgriezīšos =)

(Reply to this) (Parent)