|
[15. Mar 2010|20:01] |
Māmiņa saka, ka tagad man jāatcerās Jaunalksne un jāmācās no Dombrovska. Tas nozīmē nekādus nevajadzīgus inputus, bez kuriem diemžēl dzīve ir garlaicīga un garlaicīga. |
|
|
|
[28. Feb 2010|20:44] |
Renāte šodien rakstīja par "īstā prinča atrašanu". Tas likās kaut kā tik ļoti pazīstami. Atceros, kā vēl pirms gada ik brīvā brīdī pie sevis spriedelēju par mīlestības kritērijiem un pierādījumiem. Kā mēģināju sev iestāstīt, ka neesmu izmisusi savas otras puses meklējumos, vienmēr apmierinoties ar to, kas bija. Jo slikti jau nebija. Katrreiz satiekot kādu, es vienmēr novērtēju, vai šis varētu būt mans vīrs, manu bērnu tēvs utt. Un tad, ja nesanāca (nekad jau arī nesanāca) parasti vainoju sevi par to, ka pārāk daudz par to domāju, analizēju, gaidu. Tomēr pirms gada (nu jau nedaudz vairāk), es beidzot sapratu, kādas muļķības reiz patērējušas tik daudz manas enerģijas. Mans "princis baltā zirgā" ar visu mīlestības kalnu ieradās kā zibens spēriens pie skaidrām debesīm, protams, ka tieši tad, kad to vismazāk gaidīju un kad tas vismazāk bija nepieciešams. Un līdz ar patiesām jūtām, tik tiešām vairs neatliek laika un nepieciešamības spriedelēt par tām. Nekādi kritēriji, noteikumi vai pierādījumi vairs neeksistē, vai vismaz nav svarīgi. Un pats jaukākais, ka par spīti mītiem un leģendām, siltums krūtīs nevis ar katru dienu pamazām izdziest, bet sāk kvēlot arvien vairāk. Kopš satiku Kristu, esmu sākusi ļoti šaubīties, vai citāda mīlestība, kas nav no pirmā acu skatiena, maz ir iespējama. |
|
|
|
[14. Feb 2010|09:54] |
99 red baloons |
|
|
|
[1. Feb 2010|16:58] |
Savā "To do:" listē man bija ierakstīts uzdevums "Sākt forši dzīvot". Šodien viņš tika atķeksēts kā "paveikts" - nu vismaz pats sākšanas process. |
|
|
|
[18. Jan 2010|06:41] |
Viens mirklis un dzīve apgriezusies pa 180. Bet sajūtas ir labas un tas jau pats galvenais. |
|
|
|
[14. Jan 2010|11:09] |
Kopš jaunā gada ik nakti piedzīvoju ārkārtīgi dzīvus, lielus un emocionālus sapņus. Tie ir pārbagāti stāsti, kurus ir grūti sagremot tādā intensitātē un emocionālā spriegumā. Vairs negribu iet gulēt. Sāku baidīties no tiem tāpat kā no bērnības murgiem. Un sapņu tulks arī nepalīdz - pārāk neadvancēts. |
|
|
|
[5. Jan 2010|19:32] |
Tas ir mans sods par to, ka visas olas vienā grozā. |
|
|
|
[5. Jan 2010|19:29] |
Ja es būtu Harijs Poters, mans tuvākais draugs tagad laikam būtu atprātotājs. Nu vismaz tā liekas. |
|
|
|
[31. Dec 2009|17:19] |
Likās, ka šis būs viens no jaukākajiem vecajiem/jaunajiem gadiem, kāds pieredzēts. Kamaniņas, mīksts sniegs, kalns, karsts kvass ar citronu, brīnumsvecītes, gaļas cepšana uz grila un galu galā sildīšanās pie kamīna mīkstās vilnas zeķēs. No tā visa piepildījies tieši nulle. Esmu divatā mājās ar vīru, kuram ir lauzts žoklis un gultas režīms. Viena pati kā poltergeists klaiņoju pa dzīvokli un domāju, ko iesākt ar 3 kg Sanitas atstātās gaļas. Un jau dusmojos uz potenciālajiem blīkšķotājiem. Happy happy new year.... |
|
|
|
[22. Dec 2009|23:07] |
Šī gada Z-vecīša žagari - nobrucis kompis tieši pirms sesijas. |
|
|
|
[15. Dec 2009|00:28] |
No mutes veļas dūmi, tad nozīmē, ka iekšā atkal viss savās vietās. Uguns deg. Acis sprēgā. Nāk svētki un viss ir forši. Jeah! :) |
|
|
|
[28. Nov 2009|22:57] |
Viņš ir labākā manis daļa. Un ne jau tādēļ, ka es sevi noliedzu, bet tādēļ, ka nekas uz pasaules viņu nevarētu pārspēt. |
|
|
|
[23. Nov 2009|15:41] |
Saka, ka viss ir atkarīgs no attieksmes. Un mana ir mainījusies. Šoreiz tā nopietni un uz ilgu laiku. Varbūt pat uz nedēļu. |
|
|
fonds |
[10. Nov 2009|13:27] |
Studēšana fondam ir tas pats kas stāvēšana uz Čaka ielas. Lai arī cik liela būtu tā stipendija, jūtos pretīgi, ka viņi PIEPRASA kalpot kā sunim. Nevienu labu vārdu par fondu vairs nevaru pateikt. - Par šo teikumu man jau varētu atņemt stipendiju. |
|
|
|
[5. Nov 2009|23:51] |
Un tomēr tik maz vajadzēja pilnai laimei. Bet šis mazais likās TIK LIELS... |
|
|
|
[6. Okt 2009|08:28] |
Galvā saplēsu visus šķīvjus un izmētājos ar visām grāmatām. Bija emocijas un viss pārējais. Tikai jāvāc aiz sevis nebija. Jeah. |
|
|
|
[4. Okt 2009|16:11] |
Pelnu rūķis reiz teica, ka es zināšot, ko nozīmē greizsirdība tad, kad kāds beidzot būs tās vērts. Īstais, tā teikt. |
|
|
|
[17. Sep 2009|17:02] |
Nu i nafig censties. |
|
|
|
[14. Sep 2009|08:29] |
Nu jau sāk parādīties arī satraukums. Tāda liela nerealitātes izjūta brīdī, kad saskaros ar realitāti. |
|
|