Ideju arhitektūra [entries|archive|friends|userinfo] a girl [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

1. diena [17. Okt 2007|18:16] Man laikam atkal vajag brīvdienu. Brīvdienu no visa un visiem. Tikai es un es. Mieru, lai saņemtos un savestu sevi kārtībā, izdarītu visus saplānotos darbus. Un vēl man liekas, ka Rīgā es nekad un nekādi netikšu vaļā no bailēm. Varbūt tās nav bailes, bet tikai uztraukums, un tomēr... Tas mulsina. Liekas, ka viena netikšu galā, par spīti tam, ka vienmēr var atrast kādu, kas atbalsta. Man jādodas uz koncertu, bet negribu. Nevienu vairs negribu. Tikai izvemties un iebakstīt kādam acī, tā, lai sāp. Mūzika arī skan nodrāzta - vecas Ziemassvētku dziesmas, bet neceļas pat roka to nomainīt. Un atkal jau kāds mani traucē. (Iešot dejot - idiots!) Man ir noriebies dzīvot tik sasodīti "normālu" dzīvi. Vai nu metiet mani zaņķī, vai celiet debesīs. Labāk zaņķī - vismaz jutīšu, ka dzīvoju. Tagad tas ir tikai teātris. Banāls, nodrāzts, lēts teātris, kurā viss vienmēr beidzas "laimīgi". Pie velna! Kas tad ir laime? Man nepietiek ar mīļu smaidu no rīta un saules stariem uz kailiem ceļiem. Ņemiet man visu nost. Ņemiet man nost mani pašu, atstājiet tikai ūdeni. Ūdeni, kuru ielejot krūzē, tas kļūst par krūzi. Dodiet man mīlēt. Tā pa īstam mīlēt. Ai, fak, ko es muldu! Es neticu mīlestībai. Kur jau tas laiks, kad klusībā neticu! Tā ir tikai ilūzija. Vispirms hormoni, tad draudzība, tad uzticība, tad pieradums un beigās bailes no vientulības. Šis nodrāztais vārds, kas vairs neko nenozīmē - mīlestība. (Un atkal jau kāds mani iztraucē.) Man liekas, ka es šobrīd gribētu raudāt, bet nav par ko un asaras netek. Pat profilakses pēc (kā Ance saka) nesanāk paraudāt - kas, pie velna, es par sievieti, ka nesanāk? Man gribētos uzšķērst sev vēderu un izkratīt visas zarnas laukā - man liekas, ka tieši šobrīd man viņas traucē. Varbūt izklausās slimi, man vienalga, bet es gribu pilnīgu tukšumu sevī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vēl varētu arī beidzot izlekt pa logu - tas vienmēr vilina, kad es sēžu uz palodzes. Bet par spīti sestajam stāvam, es zinu, ka nenosistos. Pat tā īsti nesasistos, jo man nav bail. Un tad varbūt es atkal justos dzīva. Es justu, ka mani dzird un manī klausās. Un jā, mani vienmēr ir fascinējusi doma par to, kā būtu, kad nebūtu... Kaut vai salauzt sev kādu roku(labāk kreiso)... Man liekas, ka man vajag nedaudz sāpes. Jā...slimi? Nav! Ja kaut kas ļoti sāp, jānodara sāpes kādā citā vietā, un vecās pazudīs. Link ķēpāt

[16. Okt 2007|17:12] Man laikam tomēr nedaudz bail. Link

2. diena [11. Okt 2007|17:42] [ Mūzika | The Verve- The drugs don`t work ] Tieši tas jau mūs dzen tā uz priekšu, tas, ka mēs nejūtamies laimīgi. Laimes brīžos mēs apstājamies un tos baudām. Ja neesam laimīgi, mēs meklējam, skrienam, daram, mēs kliedzam uz laimi, lai tā beidzot saprot, ka mēs esam šeit, lai tā neiet garām. Un nestāvi uz vietas tikai tādēļ, ka tur silti, ja nejūties tā, kā Tu vēlies justies! Skrien, brēc un lēkā pa peļķēm! Link kas ko?|ķēpāt

[3. Okt 2007|17:23] Minci, es šodien turu par Tevi īkšķus. Un noteikti drīz gaidu ciemos. :) Link ķēpāt

[28. Sep 2007|17:47] Lai arī cik dīvaini tas neliktos, bet šobrīd vienīgais, ko vēlos, ir satikt kādu, kurš mani nedaudz nevar ciest. Tad es varētu būt pret viņu riebīga bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, un arī viņš pārmaiņas pēc pret mani izturētos nejauki. Tomēr mēs dienu pavadītu kopā, stāstot viens otram to, ko pat labākajiem draugiem nevaram pastāstīt. tas būtu tik ideāli! Tomēr, lai kā es arī domātu, nevienu šādu kandidātu nespēju atrast. Vai ir kāds, kurš piesakās? Link kas ko?|ķēpāt

[23. Sep 2007|16:37] Saka, ka pavasaris nāk ar tauriņiem, kas, vicinot savus spārnus, spēj vēderā sacelt viesuli. Man laikam jāsaka, ka rudens savukārt pilns ar mazām drozofilēm (nezinu kā raksta), kas nedod mieru ne mirkli un sajauc visu labo ar saviem sūdiem. Bet ne jau par kukaiņiem es šeit runāju. Man liekas, ka nu beidzot ir pienācis tas brīdis, kad esmu sevī pavisam sapisusies. Piedodiet, ja kādam traucē mana leksika, bet es parasti cenšos teikt, ko domāju. Es vairs netieku ar sevi galā un man laikam savā ziņā nāksies piekrist Anetei, ka studenta dzīve nav viegla. Problēma jau nav tajā, ka man pēkšņi būtu ārkārtīgi stresaina dzīve (kā tas absolūti nemaz nav) vai arī, ka man kā jau tipiskam studentam nebūtu nudas. Nebūt ne. Man vienkārši visa ir par daudz! Par daudz, par daudz, par daudz! Ņemiet man visu prom, es neko no tā šobrīd nevēlos. Tikai atstājiet mani uz brītiņu vienu. Vienu pašu manā baltajā, tukšajā istabā. Savādāk es nespēju aptvert un sakārtot visas tās emocijas, ko jūs man tādām čupām berat virsū. Jā, es zinu, ka tās ir tikai un vienīgi labas un pat glaimojošas, bet par daudz, par daudz, par daudz. Jo jūs visi esat par daudz. Es vairs pat neatšķiru kā jūs dēvēt. Bet.. es vairs nespēju arī apstāties. Es gribu prom, bet eju vēl dziļāk pūlī un sniedzu arvien vairāk un vairāk roku. Es visas gribu un visas ienīstu. Vienkārši sakiet man "NĒ!" Atbrīvojiet mani no manis pašas uzliktās neesošās atbildības un vainas sajūtas. Vienkāši brīdi ļaujiet man justies vientuļai. Link kas ko?|ķēpāt

Atvadu skūpsts - labākais skūpsts mūžā. [15. Sep 2007|18:47] Mani pirksti ir kaili. Punkts. Link ķēpāt

[14. Sep 2007|19:24] Trakas lietas! Pavasaris! :) Link ķēpāt

[12. Sep 2007|11:05] Riits saacies lieliski - es iespruudu liftaa. Nu tachu, naakat kaads mani glaabt! Link ķēpāt

[9. Sep 2007|00:45] Man liekas, ka man drīz pazudīs gredzens. Tā būs zīme. Punkts. Link kas ko?|ķēpāt

[7. Sep 2007|21:03] Atziņa, ka neprotu dejot, ir kā sitiens zem jostas vietas.. Link kas ko?|ķēpāt

[6. Sep 2007|12:18] Dzīvot vienai ir nedaudz vientuļi. Pieķēru pat, ka sarunājos ar sevi. Link kas ko?|ķēpāt

[3. Sep 2007|12:37] Cilvēki tik tiešām mainās ļoti ātri. Man liekas, ka es arī. Link kas ko?|ķēpāt

[31. Aug 2007|20:04] [ Mūzika | Artiste inconnu - Piste 8 ] Man ir pašai savs dzīvoklis! Un viņš ir vairāk kā skaists un labs. Man tagad lūdzu tikai kaut ko tikpat skaistu pie sāniem. Link kas ko?|ķēpāt

[28. Aug 2007|18:57] Es laikam esmu traka. Es atkal pieteicos Dzirnām. (ak mana nabaga mugura..) Link kas ko?|ķēpāt

[28. Aug 2007|18:31] Es nestrādāju, es pelnu naudu. Link kas ko?|ķēpāt

Svešinieks. [18. Aug 2007|20:26] Es nezinu ne vārdu, ne uzvārdu, ne vecumu, ne kas viņam garšo brokastīs, ne arī kāda ir viņa mīļākā krāsa. Pilnīgi neko. Viņš tikai negaidot ienāca, pasniedza uz priekšu roku un iespieda manā plaukstā 5 garkātainas dzeltenas rozes. Mana mute apjukumā glupi stāvēja pavērta, bet viņš tikai noteica "lūdzu" un saviem cirtainajiem matiem noplīvojot aizgāja. Ziedi vienkārši dievīgi smaržo uz mana galda. Romance is alive! Link kas ko?|ķēpāt

[14. Aug 2007|10:54] Naktīs mūsu māja vientuļa, pavisam tukša. Nav vairs neviena, ko tai sildīt. Mēs visi esam pārvākušies. Katrs uz savu telti. Pagalms pārvērties par kempingu ar 4 teltīm. Mēs nespējam izturēt karstās naktis istabās, tādēļ guļam laukā. Ērtības uz pilnu klapi - teltīs tiek iestiepti pat Televizori labākam miegam, ievilkta gaisma, mūzika. Arī virtuve pamazām tiem iznesta ārpus mājas, jo kurš gan šādā laikā vispār ir spējīgs uzturēties telpās? Tiek iekurts ugunskurs, vilkta ūdenspīpe. Dažs labs ir sajūsmā, ka pirmo reizi var gulēt, skatīties TV un arī pie reizes vēl uzpīpēt. Es nakti pavadu zem klajas debess, lūkojoties zvaigznēs un klausoties ūdens čurkstoņā. Lielisks miegs! Link kas ko?|ķēpāt

[11. Aug 2007|22:57] Vai tiešām es neesmu tā vērta, lai priekš manis izbrīvētu 1 vakaru/nakti? Link kas ko?|ķēpāt

Daudz emociju, daudz sakāmā. [10. Aug 2007|01:24] Lielais televīzijas tornis, kas paveras skatam no manas mājas verandas mirgo kā ziemassvētku eglīte. Šobrīd tik tiešām tas izskatās sireāli, bet tas tikai uz brīdi - par godu 800. Un vai jūs kāds maz zināt, cik debesis piekaisītasar zvaigznēm? Un es tās redzu! Un asaras acīs riešas, saprotot, ka varu novērtēt tādu skaistumu. Vēl jau daudz, bet pietiks. Link ķēpāt

navigation [ viewing | 260 entries back ] [ go | earlier/later ]