| |
[14. Jun 2011|16:11] |
aizstāvēšanās, apelācijas komisija, mācību prorektors, atkārtota apelācijas komisija, atkal mācību prorektors... Cīņa par sarkanu diplomu nav patīkama. Šodien jūtos nedaudz kā izvārtīta mēslos (lai gan būtībā tam pat nav īsta iemesla). Vairākas reizes šodien likās, ka gribu raudāt un nācās dikti saņemties. Vēl tagad kaut kā iekšēji viss nedaudz trīc. Mēģināju to ārstēt ar saldumiem. Nelīdz. Vents arī nepalīdzēja. Var jau būt, ka jāpiedzeras, bet jūtu, ka jau ar pirmajiem malkiem alkohols mani sakaus. Tagad mēģināšu liepziedu tēju, muļķīgus seriālus un vilnas zeķu adīšanu. Ceru, ka šāda meditācija mani beidzot nomierinās. Laikam jau pus gada laikā šis tas ir sakrājies.
P.s. - nekad nedomāju, ka to teikšu, bet šodien iekš VFF Kūle bija sakarīgākais cilvēks, ar kuru man bija iespēja parunāt. |
|
|
| Comments: |
Long story short.
Aizstāvēšanā bija tikai 1 recenzents (otrs ne un darba vad.arī ne).
Viņš neko nerubīja par manu tēmu, bet izlikās zinām daudz.
Tas bija mans vārds pret viņa, kā rezultātā mūsu diskusija neadekvāti un negatīvi iespaidoja vērtējumu, kā rezultātā dabūju tikai 8.
Iesniedzu apelāciju.
Apelācijā mani neuzaicināja (kļūda).
Iesniedzu sūdzību prorektoram.
Viņš norīkoja jaunu apelācijas sēdi.
Tur visi uz mani dusmīgi, bet atzina, ka pieļāvuši kļūdu - citu - nebija kvoruma, kad aizstāvējos.
Tagad atkal par tālākiem notikumiem jālemj prorektoram.
Tfū. Nekas nekas, nupatās jau varēsi VFF atstāt aiz muguras uz, cerams, mūžīgiem laikiem ;) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}