D[ra]kone -

Kaut kāda liekēža dēļ, kurš visdrīzākais nespēj tikt galā ar savām problēmām, es 3 stundas dabūju stāvēt lietū un meklēt transportu, kurš vēl kursē.

Bez manis šķiet bija vēl vismaz kādi divi vai trīs simti tūkstošu cilvēku, kuru ikdienas plāni un tiesības nokļūt mājās, pie mīļajiem tuviniekiem, satikt draugus vai kārtot savas ikdienas vajadzības tika ierobežotas. Manā klātbūtnē katrs desmitais civēks kādam zvanīja mēģinot pārkārtot savus vakara plānus lai atrisinātu apstākļus, pie kuriem neviens no viņiem nebija vainīgs.

Kas tas ir? Viena cilvēka tiesības pār visas pārējās sabiedrības tiesībām?

Valstī ir krīze! KRĪZE!

Ir nepieciešams strādāt. Domāt kā pilnveidot un optimizēt savu dzīvi, savu darbu. Kā ražot. Kā attīrīt vidi no liekas informācijas, mahinatoriem un parazītiem. Atbrīvoties no nekompetentiem demagogiem un krāpniekiem. Bet tā vietā viens tērē sabiedrības laiku taisot kurmja rakumus "mazpisānos" bet otrs žonglierē pa tilta vantīm. Tikmēr trešais pārdod Rīgu saviem korišiem.

Vai tā ir vide kurā gribam dzīvot? Vai viss tas, kas notiek mums apkārt dara mūs laimīgus un apmierinātus? Vai tiešām ir tā dzīve kuras vērti mēs esam?

KAS MĒS ESAM?

Apstākļu vergi? Vienaldzīgi plebeji, kuriem tikai svarīgi piepildīt vēderu un tikt pie lētām izpriecām? Vai tomēr savas valsts patricieši, kas ir spējīgi kaut ko izmainīt savās mājās un ieviest kārtību?