(no subject)
« previous entry | next entry »
Dec. 8th, 2004 | 10:07 am
Nu kas tā par modi windows izstrādes līdzekļus izmantot priekš unix ... ?
Un tad brīnīties, ka kaut kas nestrādā ... :(
Windows ideoloģija ir propogandēt savus standartus, kas ir savietojami tikai ar windows. Unix ir ar savu filozofiju savām tehnoloģijām radīts, lai ikviens produkts, kas tanī ir radīts viegli būtu integrējams kopējā sistēmā.
Kylix nav izstrādes līdzeklis priekš linux. Tas ir līdzeklis ar ko portēt delfiskās aplikācijas uz Linuxi un viss.
Lielajām kompānijām, gan Borlandam, gan arī tam pašam Apple inc ir niķis uzspiest savu ideoloģiju un savas izstrādes. Rezultātā mums sanāk tādi hibrīti, kā komponentes, kas nesaprot unicode, un itkā UNIX datori ar super interfeisu bet ar vienu pašu pogu pelei ... tad nu sēdi pie OSx un štuko ar kuru pogu iezīmēt tekstu ar kuru peistot ...
Tiem, kas neizn ... unix tradīcija ir trīs pogas pelei - ar pirmo iezīmē teksta sākumu at trešo iezīmē teksta beigas un nospiežot vidējo pogu iezīmētais teksts iekopējas tanī vietā, kur atrodas kursors. Darbojas tas gan x vidē, gan konsolē. Macam, kaut arī viņš ir uzbūvēts pavirsu UNIX sistēmai ir palikusi vienas pogas pele, un iespējams arī citi prikoli mantojušies no vecā MacOS ... nēesmu iepazinis šo sistēu tik labi ...
Un tad brīnīties, ka kaut kas nestrādā ... :(
Windows ideoloģija ir propogandēt savus standartus, kas ir savietojami tikai ar windows. Unix ir ar savu filozofiju savām tehnoloģijām radīts, lai ikviens produkts, kas tanī ir radīts viegli būtu integrējams kopējā sistēmā.
Kylix nav izstrādes līdzeklis priekš linux. Tas ir līdzeklis ar ko portēt delfiskās aplikācijas uz Linuxi un viss.
Lielajām kompānijām, gan Borlandam, gan arī tam pašam Apple inc ir niķis uzspiest savu ideoloģiju un savas izstrādes. Rezultātā mums sanāk tādi hibrīti, kā komponentes, kas nesaprot unicode, un itkā UNIX datori ar super interfeisu bet ar vienu pašu pogu pelei ... tad nu sēdi pie OSx un štuko ar kuru pogu iezīmēt tekstu ar kuru peistot ...
Tiem, kas neizn ... unix tradīcija ir trīs pogas pelei - ar pirmo iezīmē teksta sākumu at trešo iezīmē teksta beigas un nospiežot vidējo pogu iezīmētais teksts iekopējas tanī vietā, kur atrodas kursors. Darbojas tas gan x vidē, gan konsolē. Macam, kaut arī viņš ir uzbūvēts pavirsu UNIX sistēmai ir palikusi vienas pogas pele, un iespējams arī citi prikoli mantojušies no vecā MacOS ... nēesmu iepazinis šo sistēu tik labi ...
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
drako
date: Dec. 8th, 2004 - 12:34 pm
Link
Tādi navaroti, kā zem windows nav ... toties ir sava specifika, kas reizēm ir patīkama (piemēram detachable menu, kas liekas ir gtk+ strandarta fīča)
Galvenais gļuks ar borlandu ir tas, ka viņš ir nevis paņēmis un papildinājis standarta unix bibliotēkas (gtk+, tcl/tk vai kādu citu), bet gan taisījis savas pilnīgi no jauna. Ja izgudro riteni no jauna tad vienmēr rodas problēmas ...
Un vispār vienmēr esmu uzskatījis ka labākie unix risinājumi ir consoles aplikācija + krafiskais frontends. Kā pioemēram eroaster - forntends konoles tūļiem cdrecord, mkisofs ...
Negribu nevienam uzspiest savu patiesību, vienkārši mans vērojums ir tāds, ka zem unix ir sava filozofija par to, kā liela sistēma tiek veidota no mazām utilitām, kas savstarpēji komunicē ar vienkāršiem interfeisiem (sistēmas komandas ,parsēts parastais stdin/stdout teksts vai XML ...)
Unix no Windos atšķirās ar to, ka zem unix jaunas programmas palaišanās notiek momentāli ... ja līdzīgu dizainu mēģinātu realizēt zem Windows, tad sistēma momentāli strādātu ĻOTI lēni, jo, cik es savulaik sapratu, viņai ir stipri komplicētāks jaunas programmas palaišanas process, nekā zem UNIX. Iespējams, ka viena no problēmām sakņojas vecajos labajos 640K ... Microsofts liekas joprojām visām programmām uztur paralēli visus arhaiskos atmiņas menedžmenta modeļus (C programmeri gan zin, par ko iet runa), kur zem UNIX, cik zinu šāda problēma neeksistē (Eksistē viens vienīgs LARGE atmiņas modelis un āmen). Varbūt kļūdos, jo galvenokārt šī informācija ir pa kripatai savākusies runājot ar dažādiem cilvēkiem no viņu atsauksmēm. Vēlreiz saku, ka pats zem UNIX neko vairāk par Hello.c neesmu rakstījis :)) - nav bijusi vajadzība - esmu izticis ar perl, tcl, sh/bash/tcsh ... tie ir ļoti spēcīgi intrumenti sistēmā un kodēt iekš C man nav bijusi nepieciešamība ...
Reply | Parent