(no subject)

« previous entry | next entry »
Jul. 19th, 2004 | 07:04 pm

Pa tukšo samaļot graudus
No mākslīgām labībām
Mēs riskējam samalt draugus
No skaistajām bērnībām

Mēs riskējam aizmirst vārdus
Un smaržas pazaudēt
Tā arī nespējot atvērt vārtus
Tad kad nedrīkstam nevarēt

Man nav nodoma atgādināt
man nav nodoma - kliegt
Tikai mirkli mūs apstādināt
Sadzīt - un tad skriet

Pa jokam izdarot smaidus
Ar uzpūstiem - zemtekstiem
Mēs riskējam saņemt naidu
No ikdienas aktieriem

Mēs riskējam aizmirst vārdus
Un smaržas pazaudēt
Tā arī nespējot atvērt vārtus
Tad kad nedrīkstam nevarēt

Man nav nodoma atgādināt
man nav nodoma - kliegt
Tikai mirkli mūs apstādināt
Sadzīt - un tad skriet

...

/mielavs/

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {14}

(no subject)

from: [info]alt
date: Jul. 19th, 2004 - 08:08 pm
Link

tev labi sanāk...

beerniibaa bija jauki... tad cilveekbeerns speeja izdariit daudz ko taadu, kam shobriid pietruukst duushas...

cilveeki ir ne tikai liekuliigaaki kjuvushi bet arii vairaak koncentreeti uz iespeejamaam neveksmeem un sekaam kaa taadaam...

briizjiem tieshaam ir zjeel ka beerniiba attaalinaas...
gribu buut taada kaada biju beerniibaa... bet shkjiet ka es to vairs nespeeju...

briizjiem shkjiet ka tas ir nozjeelojami...

mierinu sevi ar doma ka arii tagad ir labi.. ne taa kaa bija bet savaadaak..
kaa saciit jaasaka katram maakoniitim ir zelta malinja..

Reply | Parent