D[ra]kone -

Hmm. Jocīgi. Mantām izrādas ir tendence "atgriesties"

Pirms pāris gadiem, kad sāku strādāt vienā firmā vienam no tās darbiniekiem ieraudzīju uz galda savu pleijerīti, kurš man bija nokritis no jostas kāpjot ar visu riteni vilcienā, saulkrastos. "Aiwa"s "best value" uzlīmīte pat bija precīzi tajā vietā, kur es to tam biju pārlīmējis ... viss saplīsis no kritiena ... nemaz nerunājot par visiem nobrāzumiem, ko es tam biju nodarījis, valkājot apkārt ... visi vietā. Saimnieks toriez gan ļauni atcirta, ka tas nav gan mans. Kas man ... nost ņemt netaisījos ... tāpat vecs krāmiņš, tikai mīļš bija tapis savulaik ... kalpoja tīri labi.

Tagad runājot ar kolēģi par jaunu naudas maku iegādi secinu, ka viņam ir manējais, ko man nozaga/pasaudēju kaut kad pirms lieldienām. Nu ... es tad viņu "pazaudēju" a viņam viņš atrasts tiesa gan jau bez satura ... tas pats modelis, tā pati firma ... vai nav interesanti ;-)

Turpmāk savām mantām jāiezīmē savi iniciāļi ... kā putni jāapgredzeno ... prikolīgi ...

Nja ...

Nē, nē, nē ... nost neņemu ... man ir jauns ... aizvakar nopirkts ... maziņš, plāns, bez dzelžiem un liekām kabatām ... tāds pavisam maziņš erotisks maciņš, kuram trūkst vienīgi muguras kabatiņa, kur varētu gareniski naudaszīmes likt man viņas tāpat pārāk daudz nav, tā kā tās pašas, kas ir salien vienā kredītkartes kabatiņā ... vot ... tā ...