Atziņa
« previous entry | next entry »
May. 25th, 2004 | 09:01 pm
Neko jau cilvēks nespēj gūt ar varu,
Bet vēsums tavs man tomēr dziļi skar.
Es tevi mīlēju tā, kā vien mīlēt var,
Un devu visu, ko vien sniegt es varu.
Tu visu paņēmi ar vieglu, jautru roku
Un aizgāji. Bij tavās lūpās smaids.
Vai tas ir riebums, mīla vēl vai naids,
No kā es tagad katru mirkli smoku?
Es nezinu, bet tevis dēļ es varu
Ciest, zemoties, pat iet, kur nāve skar.
Es tevi mīlēju tā, kā vien mīlēt var,
Bet nespēj cilvēks gūt neko ar varu.
/A.Čaks/
Bet vēsums tavs man tomēr dziļi skar.
Es tevi mīlēju tā, kā vien mīlēt var,
Un devu visu, ko vien sniegt es varu.
Tu visu paņēmi ar vieglu, jautru roku
Un aizgāji. Bij tavās lūpās smaids.
Vai tas ir riebums, mīla vēl vai naids,
No kā es tagad katru mirkli smoku?
Es nezinu, bet tevis dēļ es varu
Ciest, zemoties, pat iet, kur nāve skar.
Es tevi mīlēju tā, kā vien mīlēt var,
Bet nespēj cilvēks gūt neko ar varu.
/A.Čaks/