Virsraksts mani vienkārši burtin nobūra :D

vaij, cik jauki :D

es izdomāju, ko man akūti vajag dzinšindienā! Zini ko - Inese reiz atnesa tādu meža zemeņu dzirkstošo vīnu(tāds kā šampīts bet it kā nav), tādam jābūt kkur vīnu veikalos.Nav dikti dārgs. Un vēl grozu ar visādiem auglīšiem, kādus tik var dabūt : D nav jau tas pats kas zīmuļi vai akvareļu krāsas, bet es šodien sēžot operā un skatoties Verteru sapratu, ka bez šīm lietām es nespēšu dzīvot nemaz un netaisos arī :D

un tas dzirkstīts mums arī pašām būs jāizdzeļ ; )

bet dzilkstīts bija labs un es ceru, ka augļu grozs tev tagad ir atkal radījis vēlmi dzīvot un izēst viņu tukštukšīti :)

es parūpēšos par kēksu un garšīgu ķīseli : )
nu, labi, Pnx parūpēsies par kēksu un es par ķīseli : D es kēksu nemāku.
man šovakar daudz gribās runāt.
es nevaru beigt rakstīt.
es te daudz pierakstīšu...

eu, Dina, tu tikai izlasi arī visu.
zini kā es šodien runāju ar vienu draugu, kurš mācās RDMV vēl joprojām un pēdējā kursā viņš zīmē tā kā es pirmajā un viņš man baigi saka, ka talants nav nepieciešams svarīga ir jaunrade. Un es te tagad prātoju, kas tad tā jaunrade tāda tieši ir. Laikam tas vārds ir viens no tiem riebīgajiem salikteņiem, kurš jāuztver ir viss kopā, jo ja par daudz koncentrējas un vienu vai otru pusi, tad var par daudz aizdomāties. Tieši tā kā es te šobrīd. Un es viņam saku, ka ar savu jaunradi jau viņš var iet un būvēt traktorus un izgudrot kaut kādu tv-shop "revolucionāro matraci" vai "mikroviļņu krāsni un ledusskapi divi vienā"... un tad viņš apvainojas un saka, ka es runāju kā skolotāja uz skolnieku. Man gan šķiet, kad ja es būtu skolotāja, tad "ak nabaga skolnieki", jo es taču esmu tik kritizējoša un pamācoša, ka viņiem visiem pašapziņa būtu iedzīta kapā jau krietni pirms ķermeniskās nāves... vot, bet runa jau negāja par nāvi, kā tad ir ar to jaunradi? Nu kā ir ar to jaunradi? Nevar saprast, vai tas attiecas uz mākslu arī un vai tad var būt mākslinieks tikai ar jaunradi vien, man jau šķiet ka no pilkas jaunrades sanāks tikai plastmasa un nažu asināmie uz nesmukām lapiņām pastkastē trīsreiz nedēļā

zin, es tiešām izlasīju visu, visu, bet to jau es tev teicu, un tagad es arī atbildēšu, noteikti sanāks baigi gari arī.

vot, zin, par to jaunradi, vells viņu zina. man liekas, cilvēki bez talanta cer, ka ar jaunradi pietiks, bet mani māc smagas šaubas, ka nepietiks gan, turklāt man ir visai smaga aizdoma, ka jaunrade bez talanta nemaz īsti nav iespējama. jaunrade tak, pat ņemot to vārdu burtiski priekšā, norāda uz to, ka vajag jaunu, bet jauns un labs, manuprāt, var sanākt tikai tad, ja tev ir spēja analizēt un redzēt kaut kādas kopsakarības un redzēt tos elementus, kas ir steigšus jāmet ārā prom, un atšķirt jebkurā jomā tādas lietas prasa kaut drusciņ talanta, jo tās nav statiskas lietas, ko atrisināt pēc vienām formulām. Un tad kad tu esi izanalizējies un izdarījis secinājumu (un tas jau ne vienmēr notiek apzināti un domājot pie procesa līdz), tad ir vajadzīga tā švunka, tā spēja atslēgties nost no tā, ko esi redzējis un ģenerēt jaunu, un, vot, man liekas, ka visu šito štelli kopā var saukt tikai un vienīgi par talantu, jo bez talanta tā ķēdīte vienā vietā nobruks un pārtrūks, i vsjo.

Es tieši nesen dskutēju par dzeju un tās vitāli nepieciešamajiem elementiem, un man viens puisis saka, ka galvenā ir doma un ritmam, plūdumam, valodai nav nozīmes. galvenā esot DOMA. un es tam galīgi nepiekrītu, jo ja tev ir doma, bet nav laba veida, kā to ietērpt, iznāk tāpat kā ar to talantu - var iet un tv-shop matračus vai revolucionārus konservu attaisāmos ar domu ķīlēt, nekas labāks tur nesanāks. kaut kādas figņas jau domā visi, bet tur jau sākas atšķirība ikdienai no dzejas, ka jāmāk ir pielikt vēl kaut ko tai domai klāt. un tas visiem nesanāk gan - tur jau ar tas talants vajadzīgs, jaunrade bez talanta ir ezis bez kažoka, man tā liekas.

fū, nu re, man ar bija runājamais :D