- svešķermeņu analizators
- 11.1.10 16:36
- Šodien mazliet palasīju jauniešu dzeju un tās kritiku un tiešām nesapratu, iz kurienes tāds uzpūsts iedomīgums cilvēkiem vispār rodas? piesienas tur visādiem sīkumiem, vietā un nevietā (tas par kritiku vairāk), un paši pār lūpu nevar sakarīgu teikumu pārspļaut.
šausmīgi grudriem visiem patīk būt, akdieviņ.
bet, nujā, par pašu dzeju. eh, nu ir tomēr daudz cilvēku, kam ne pa kam nesanāk, lai kā viņi censtos (un piekam, jo vairāk cenšas, jo sliktāk sanāk). un tad ir viskautkas (ar nolūku vārds sarakstīts kopā), tad ir viskautkaslabs, viskautkasinteresants, viskautkasamizants, bet tikai pa retam, pavisam pa retam - dzeja.
un, protams, man jau arī te nebūtu nekādu tiesību spriest, neesmu ne rakstnieks, ne dzejdaris (vienmēr smejos, kad kāds pajautā - kā tad dzeja rakstās? nu, nerakstās, nav man dzejas, nav.), tomēr savs viedoklis ir un varbūt uz drusku cietāka pamata balstīts kā dažiem citiem kritizētājiem.
aijnu visādas pārdomas šodien, tā ir, kad pārmācās nedzejiskas lietas, un turklāt šodien spītīgi visi mazie vārdiņi rakstās kopā, kas parasti man nemaz nepatīk.
ak. - 3 vēstījaiemest domu
- 12.1.10 00:18
-
ilgodamies
Bet varbūt tā tomēr ir dzeja? Šodienas.
Uz kāda pamata Tavs viedoklis?
...man parasti tīk tvert noskaņas un, ja rīmītē tās rodu, tad tā man ir dzeja un autors šķiet interesants. Vēl aspekts, ka pati padrukāju, tiesa gan attopu, ka pagalam prosta un, lai sanāktu, vēl jāaug, jāaug, tad uznāk tukšums un vispār šķiet, ka ēkčimu. - piebilst
- 12.1.10 00:45
-
Nē, nu ir jau ir dzeja, pārlasīju vēlreiz, ko sadrukāju, laikam tā biš' par skarbu. Ir jau dzeja, šodienas dzeja, verlibrs laikam, un tomēr tik reti aizķer līdz galam, ka pateikt - Dzeja ar lielo burtu.
Jā, ir noskaņas, ir ainas, ir emocijas, bet lai tas viss kopā sanāktu dzeja, bieži pietrūkst. Es nezinu, man laikam tāds kaut kāds klasiskāks skats, patīk plūdums un atskaņas vai smagums, asums, tāds kā ar nazi, vai pat nezinu, ko īsti gribu tur saskatīt.
Laikam visvairāk traucē nepamatota fragmentācija, brīžiem plūduma trūkums, neraita valoda (pīšanās un stomīšanās), sarežģītums, kur vajadzētu viegli...
Un tad tu saproti, ka neciet tieši visu to, ko sevī neciet, ko centies izskaust, bet nesanāk. Laikam jau tāpēc tā. - piebilst
- 12.1.10 01:15
-
ilgodamies
Mjā, tā jau ar mums i.
- piebilst