- 12.1.10 00:45
-
Nē, nu ir jau ir dzeja, pārlasīju vēlreiz, ko sadrukāju, laikam tā biš' par skarbu. Ir jau dzeja, šodienas dzeja, verlibrs laikam, un tomēr tik reti aizķer līdz galam, ka pateikt - Dzeja ar lielo burtu.
Jā, ir noskaņas, ir ainas, ir emocijas, bet lai tas viss kopā sanāktu dzeja, bieži pietrūkst. Es nezinu, man laikam tāds kaut kāds klasiskāks skats, patīk plūdums un atskaņas vai smagums, asums, tāds kā ar nazi, vai pat nezinu, ko īsti gribu tur saskatīt.
Laikam visvairāk traucē nepamatota fragmentācija, brīžiem plūduma trūkums, neraita valoda (pīšanās un stomīšanās), sarežģītums, kur vajadzētu viegli...
Un tad tu saproti, ka neciet tieši visu to, ko sevī neciet, ko centies izskaust, bet nesanāk. Laikam jau tāpēc tā.