šurpceļš.
šurpceļš.
- put put putinās aiz rūts, zem miesas kailās krūts:
- 22.12.09 23:54
- tur laukā aiz loga viņa
pa kriksīšiem, drumsliņām aizputina dusmiņas, bēdiņas ar nosaldētām pēdiņām, prieciņus ar spīvuma nelabo garšu, visu viņa aizputina aiz rūtīm ar skabargu asumainajām lūgsnām prom
es tur putinos, es putinos, saputinos, ar sirdsgaismiņām izzibinos un aukstā gaisa saēdos kā zvirbulis palodžu siltumā ietupies, speķa kamaru atradis blakus, tukšu un izēstu, bet siltu, jo mazais, mazais ar savām rociņām, ar šķelmīgu maigumu, trauslu kā pirmais pieskāriens Tev
tā mazais uz nagliņas speķa sloksnīti uzspraudis
tieši tik maigi es mācos putināt sevi no meliem prom, no nepatiesībām ārā, neīstajiem, neatrastajiem cilvēkiem garām
aizputinos kā pavasaris pār kukurūzu zeltumiem, paslēptiem ziemai plakstiņos, smaidos: tādos, kas izsmaidās cilvēku rūgtumiem, nespējai piedot
cauri.
aizgavilējos pār trejdeviņiem kalniem, neskatos lejup
augstuma bail -
pie tava loga
neapstājos
tur palodzes drūp, Tev klusējot.
-
0 vēstījaiemest domu