nepanesami pozitīvs nemiers,vai kā?
huh.

ah, baidos, ka ne tas pozitīvākais :/

nemiera cēlonis?

labs jautājums.

laikam jau tas, ka atkal šaubos, vai daru/mācos to, ko vajadzētu, vai neesmu kļūdījusies izvēlē.
un gandarījuma trūkums.

pēc būtības nav un nevar būt nekas pareizi vai nepareizi
viss vienkārši ir
novērtājumu (+vai-) visam dod MŪSU prāts
tātad to, vai dari pareizi vai arī nē, nosaki Tu - tu to vienkārši izdomā
tomēr lai kā Tavs prāts to novērtētu, tas būs tikai un vienīgi subjektīvs novērtējums

es Tavā vietā droši un ar paceltu galvu dotos uz priekšu
tas jebkurā gadījumā vienmēr dod labākus rezultātus, kā mīņāšanās uz vietas un šaubīšanās
lēmums ir jāpieņem tikai vienreiz (vienreiz gadā - ja par mācībām?)

jāmēģina vien būs to galvu celt augšā, tev ir pilnīga taisnība, visu nosaka mūsu prāts, lai arī cik tas būtu subjektīvs.

tikai reizi pa reizei laikam ir grūti pieturēties pat pie izdomāta pareizi/nepareizi, ja prāts nez kādēļ visu laiku svārstās, straujāk kā parasti, un es nespēju tikt līdzi visiem kāpēc.

tomēr jā, mīņāties un šaubīties nedrīkst. jācenšas sevi izveidot tik labu, cik vien iespējams.

es mēģināšu Tev klausīt. paldies :)

man vislabāk palīdz fizisks nogurums. Ūdens aerobika ir vispiemērotākā parasti.

ūdens man gan tuvumā nav, bet pamēģināšu kaut ko, piemēram atspiešanos. :)

fizisks nogurums parasti nomāc domas. lai veicas un izdodas ātri nogurt :)

paldies Tev ;)