- manmantramana
- 12.9.11 20:08
- es tagad skaitu senilu mantru par zaļiem asniem un pavasariem, kas cilpo uz pirkstgaliem apkārt
es skaitu ar acīm ciet, es skaitu ar vaļā, sažņaudzu dūres izmisīgi, izmisīgi un gaidugaidugaidu
tik izmisīgi gaidu pavasari jau šodien, kaut rudens vēl tikai klauvē.
ir, proatms, arī skaistās puses, piemēram, rudeņos puņķoties un gulēt mājās un ļauties aprūpēties, kad istabā sadedz sveces un atnes krāsainus virtuļus, bet tomēr. rudens ir rudens ir rudens, un es alkstu, ilgojos, tvīkstu pavasara. jo pavasaros es iemīlos. dziļidziļi. - 3 vēstījaiemest domu
- 12.9.11 20:28
-
Es pieļauju (jo īsti to vēl nezinu, nepazīstu), ka vispār man varētu patikt rudens. Kaut kad. Tas kaut kad man šķiet pienāks tajā dienā, kad rudens neasociēsies ne ar ko vairāk, kā tikai vasaras beigām, aukstuma, pelēkuma, brišanas, šļurgas utt. iestāšanos. Bet, kamēr tieši šis, jau tā mazliet drūmais, laiks asociējas ar darba, kas tomēr nav "mans", rutīnu, tikmēr rudens kļūst daudz drūmāks, nekā tas, šķiet, patiesībā ir.
Bet, protams, ja salīdzina, tad, jā, - pavasaris noteikti ir mans visvismīļākais gadalaiks, jo viss plaukst, viss zaļo tādā košumā.... - piebilst
- 12.9.11 20:29
-
Un veseļojies, mīļum! (iedzeru zāļu tēju arī par Tevi)
:) - piebilst
- 13.9.11 11:54
-
paldies :* es jau cenšos (turklāt šonedēļ uz darbu neiešu :D)
bet tev taisnība, ir kkas arī rudenī, protams, laikam jau visvairāk traucē tas, ka rudenī nekad nav laika ieskatīties dziļāk, izbaudīt skaisto pusi, jo vienmēr steiga, vienmēr mācības vai mācīšana. ka zi, ja būtu vairāk brīva laika, nebūtu nemaz tik traki. :) - piebilst