jauna diena, jaunas cerības.
strādāju cītīgi un tomēr nespēju pilnībā koncentrēties.
kur esi Tu?

smoku nost.
nav gaisa.
!

Current Mood: nepārāk

man galva pilna vīziju, ilūziju, izdomājumu. visādas blēņas, situācijas, kā kas varētu notikt. ja iešu uz darbu pa to ceļu, redzēšu kā viņš brauc garām un mani pamanot, sabremzē, piebrauc malā un paņem mani līdz. aizbraucam uz kādu pusstundu prom, no visiem prom.
ja iešu pa citu ceļu, tad Tu brauksi pretim un ieraugot mani, pasmaidi, ņem telefonu un zvani man :) apjautājies kas jauns un izsaki vēlmi satikt. un tad ir trešā. trešā! trešā ir iespēja, ka Tu mani gaidi pie darba (tas nekas, ka nezini, kur strādāju. nu man liekas, ka nezini, jo pati neesmu Tev teikusi) un samīļo, sabučo, skaties kā vējš man matos svilpo .. vāks, šo iedomājoties vien, man skudriņas skrien pa muguru.
un tā es katru rītu izgudroju tris citus variantus. trīs katru dienu. :)

Current Mood: sapņaina

esmu bezgala mīļa un iecietīga. ar nolūku pāri nedaru un ļaunu nenovēlu.
un es tiešām nevaru saprast ko es te ņemos.
viss ir labi, esmu dzīva, spējīga just, gaidīt un vēl visuko. nav ko degunu pa zemi vilkt.
es pat neprasu kāpēc.
es tikai prasu kad?
kad pastāstīs ..
kad uzsmaidīs ..
kad būs ..
jo neziņa ir visvisvis.
šodien viņu pat pusdienlaikā satiku.
redzēju.
nobijos un pagriezu galvu uz otru pusi, negribēju, ka viņš mani sasien ar savām mīļajām acīm.
tāpēc aizgriezos. atnācu līdz darbam un nožēloju. vajadzēja taču plati smaidīt, starot.
a to nākamreiz.

Current Mood: aiaiai
Current Music: new radicals - someday we'll know

un tagad mani māca, ka labāk tā viegli ar viņu. ka ar eksistenciāliem jautājumiem es, iespējams, tikai velku uz leju un prom no sevis.
es tomēr klausu.
esmu bezrūpīga, mierīga.
un vispār patikšana, pievilkšanās, viss, kas ar to saistīts, ir taču bezgala skaists. kāpēc bojāt ar ko tādu.

nācu uz darbu ilgi.
domāju, ka viņš brauks pa ceļam pretim. nebrauca, bet ta jau nekas. viss var gadīties. :)

šodienas plkst. 1:30 pienāks tāpat kā tas pienāca vakar, aizvakar, aizaizvakar un aizaizaizvakar. klusumā.
īsāk sakot viņš neraksta.
rezultāts 1:1

nepadošos.

Current Mood: krīt ciet
Current Music: the frey - look after you

nē, man šodien ir totāls runājamais. piedodiet.
nu, nu, nu. kas notiek? klusumiņš ne? nu jā.
ai, pate sev šprici varētu ielaist, lai tik zinātu, ka pāries. ka izbeigsies uzreiz tā. bet nav ne šprices, ne vēlmes pēc tās šprices. tā vietā es tagad gaidu nākamo darba dienu, kad būšu tajā pilsētā, kurā darba dienās esam mēs abi. jā, tajās dienās pastāv arī iespēja, ka varam saskrieties, pavisam nejauši. bet tajās dienās arī ir vislielākā iespēja, ka saskriešos ar Tevi un Tavu ķeblīti. lai arī es izskatos lieliski (t.i. es daru visu, lai tā būtu) ir dienas, kad ar to nepietiek, lai sevi sastutētu. ir dienas, kad gribu raudāt un gribu, lai redzi, ka raudu un gribu, lai saproti kāpēc. bet tad ir vēl dienas, kad reāli saprotu visas situācijas īstumu, - man Tevi tik izmisīgi vajag, jo es Tevi nevaru dabūt. uzreiz nevaru dabūt. un kā zināms, nepacietība ir viena no maniem vājiem punktiem, bet tās tā. jo visādi citādi es esmu lieliska.

Current Mood: runājamais

un tad vēl.
es viņu neesmu satikusi četrus mēnešus, bet joprojām atceros tos pieskārienus, dziesmas, kas skanēja kaut kur fonā un atceros arī, kas man bija mugurā.
atceros arī to reizi pirms pāris mēnešiem, kad viņam dzērumā piezvanīju un kliedzu, lai liek mani mierā. lai nemeklē un nesaka, ka ilgojas. un viss, ko viņš uz to atbildēja bija: labi. tā arī neturēja solījumu. meklēja. un kā vēl!

Current Music: goldfrapp - a&e

neesmu pielipusi pie telefona, bet jāsaka, ka vakar bija visgrūtāk. ik pēc minūtes `itkā` skatījos, cik ir pulkstens. patiesībā jau gaidīju tikai mazo vēstulīti telefonā un kādu rindiņu .. kaut vai to pašu: kas Tev mugurā.
jāatzīst, ka atveseļošanās fāze ir visai ilga. saslimu pērn vasarā un periodiski cenšos simptomus piebeigt. jā, jā, jāārstē no pašas saknes. bet esmu viena, iespējams pat vientuļa un gribu, lai mani smīdina, mīļo utt. tas nekas, ka ne tas, kuram to vajadzētu, vai kurš to nedrīkst. un tā visu laiku sev tikai skaidroju, stāstu, ka vajadzētu nu savākties un likties mierā. pati jau arī neko tādu nedaru, tikai ļauju sev atbildēt uz viņa sms, kas citreiz ir gaužām dumas un primitīvas. kāpēc atbildu? jo neesmu sapratusi, ka savu otru ķeblīti (savu meiteni) viņš nekad nepametīs. un ja arī pamestu vai man jāliek viņam manīt, ka es gaidu? nē. jo es taču kaut ko TIK muļķīgu nedarītu. ph.

lai vai kā, es tikai gribu zināt, kāds būs iznākums. kurš no mums ko neizturēs un ko izdarīs / neizdarīs. tas arī viss.