esmu bezgala mīļa un iecietīga. ar nolūku pāri nedaru un ļaunu nenovēlu.
un es tiešām nevaru saprast ko es te ņemos.
viss ir labi, esmu dzīva, spējīga just, gaidīt un vēl visuko. nav ko degunu pa zemi vilkt.
es pat neprasu kāpēc.
es tikai prasu kad?
kad pastāstīs ..
kad uzsmaidīs ..
kad būs ..
jo neziņa ir visvisvis.
šodien viņu pat pusdienlaikā satiku.
redzēju.
nobijos un pagriezu galvu uz otru pusi, negribēju, ka viņš mani sasien ar savām mīļajām acīm.
tāpēc aizgriezos. atnācu līdz darbam un nožēloju. vajadzēja taču plati smaidīt, starot.
a to nākamreiz.