protests sākas tad, kad paiet laiks un sāk pietrūkt to mazo uzmanības apliecinājumu, to īsziņu, kas lika justies tik feini. nu nav cita vārda, nav citu sajūtu, tas bija feini. kāpēc tagad pietrūkst? tāpēc, ka neesmu diezinko emocionāli stabila un meklēju plecu, kā jau katra sieviete. dzirksteles, kad saksatāmies un sirds auļošana, kad pieskaramies. tā arī tas paliks. varen' skaistas atmiņas un mirkļi, kuras jāmēģina nesabojāt ar to rūgtumu, kas uznāk.

man pietrūks arī Tava humora un ironijas, kas bija katra teikuma galā.