kādā jaukā dienā...

savākusies šausmu filmu diskus, nu sēžu jau otro vakaru un priecājos...
bet vispār dzīve taču ir jauka, ja zini, ka kādam esi vajadzīgs
un manējai vajadzētu būt ļoti jaukai, bet kaut kā pieklibo mums tā laime

ai, nu ko lai saka, Agneses īsti nemāk mīlēt, tā klusi, pie sevis, bet gribas kliegt visai pasaulei, un tomēr citādāk, ne tā, kā cilvēki varētu saprast. un tās nolādētās skumjas. puisis tevi noskūpsta, bet tu sēdi un tā skumji, tā galīgi izsmelta jūties.
mīlestībai sāp.