| tāda kā, timba kā, dundurā dur |
[Apr. 28th, 2019|05:42 pm] |
šodien tāda kā dzimenes sajūta. tāda kā bērnībā, ne gruzīgajā grounapā, fantōmajā ōpapā. savādi, jo nav ne piektdiena, ne sestdiena, nedz trīspadsmitais.
varbūt pie vainas tas, ka pirmiņ, meklējot viena bijušās trimdas dzejnieka uzstāšanos LR vēstniecībā Parīzē, pilnīgi negaidīti uzdūros uz mūsu sprieduma nolasīšanas pirātierakstu. es ij nezināju, ka toreiz bijām izlikuši arī šādu novērošanas kameru un ka tamlīdzīgs video ir saglabājies. vareni! baigi dīvāni bija tos brīžus pārdzīvot. mums virs galvām tikšķ apaļais stacijas Rīga–Jāņavārti pulkstenis, pat ierakstā minūtes velkas mokoši lēni, un es te pat nemēģināšu atstāstīt, kādas sajūtas ir realkā. trīs ceturtdaļas no sprieduma aizņem viss tas nelūgti virsū uzgāztās kriminālās zaftes apraksts. inčīgi, ka dažas, īpaši spraigas, epizōdes/detaļas es atceros pagalam citādāk. tā jau mēs tur turamies itin braši, akmenscietām sejām rāmi raugoties restotās nākotnes dūmakainajās debesīs, lai arī gar cisku tek stipri silta virtuālā urdziņa.
tagad tikai dzejnieks jāatrod. pārējais, pārejošais viss man ir.
across the tundra, tandoori, dooo |
|
|