|
May. 27th, 2014|09:42 pm |
Valdis Atāls atklātā intervijā par nodevējiem Briselē, apķērīgajiem komunistiem un kluso inteliģenci Latvijā.
šodien, iespējams, notika tiesas process „vārda brīvība” vs. „naida kurināšana”. vai jūsu pornorāmas šovakar par to ziņoja?
es aizbraucu uz Okupācijas muzeju nolūkā nopirkt kādu Inkina grāmatu, bet tur to nebija kā šķiras. filmas ar ne. toties nopirku jauku dāvanu komplektu — Bruno Javoiša zīmētās lēģera kārtis ar Knuta komentāriem, atmiņu dūmu virtnēm. tādas kā zōnas Pasāžas (Fridrihsōns/Ziedonis). es no sirds pateicos partijai un Tērbatas pilsētas Kingisepa rajōna kara komisāram persōnīgi par man dāvāto pieredzi, kas ļauj gandrīz visas spēļu kārtis ieraudzīt dzīvē. visā tai absurda kailumā.
karoč, jāgatavojas, ka drīz ģimenē būs jauna kriminālā autoritāte. tēvs noteikti kādā sakņu bodē neapdomīgi izteiks mulsinošu citātu par Rotšīldiem vai Kaganōvičiem, un man viņam vecumdienu zupa būs jānes uz cietumu. latviešu jūrnieku vidū Svētā ciānkālija protokōli un daudzi tā atvasinājumi cirkulēja uz rakstāmmašīnām pārrakstītos pergamentos un atklātākos vakara dialōgos okeāna viļņos zem Mežāža un ruma. man ar vecākiem principā ir bijuši tikai trīs strīdus āboli — žīdi, geji un mans slinkums ar tā atvasinājumu — „vārda neturēšanu”. visus trīs esmu sirdīgi aizstāvējis ar visām man pieejamām dialektiskā matrijālisma un neurōdisleksiskās programmēšanas metōdēm, cietis neveiksmi un beigās licies mierā. ko arī jums novēlu. kamēr nav par vēlu. |
|