|
May. 12th, 2014|11:34 am |
tā varēja būt viskinematogrāfiskākā bērnības griča. pat mīļie indijāņi neiedeva tik intensīvu to iztēles virpuli. laikam tāpēc, ka vanadziņam tā jūra, tā jūra.. un mazliet Arabellas ;)
es varēju tupa lūrēt sekcijā vai griestos un vissīkākajās detaļās redzēt, kā tas suka Levasērs izklepo savu asiņaino dzīvību pludmales smiltīs. un tad atkal uz brīdi iegrimt burtu rindās pēc nākamās dōzas. un tie pāris citāti, kas palikuši galvā, ir jaukas astes, aiz kurām paķert to noskaņas dns dzīparu un pārreiz dziļi ieelpot, iekams bekot pie biznesa. |
|