|
Apr. 6th, 2014|09:47 pm |
man patīk, kaDe man s(aka)raxta* tu, bet to jau nevar piespiest, gy.
es tagad uzsraxtīju zemsvīktras piezīmi, bet pa tam lāgam esmu aizmirsis, ko īsti gribēju teikt.
ā, patām tiesībām. oj.
• man tēs a man pērnvasar pa Valmieru izbraukājās krustu-šķērsu, kā instruktōrs. tikai viņam tā instruktōru pedāļu komplekta nebij, un aiz rokas viņš man ar neraustī kā daššlabs**. es tolaik oficjāli bi pieteicies uz to Vanagu Siguldā, bet važošana bija līdz Volmārai, pa pilsētu un apvedceļiem, placis un atpakaļ uz Sighail. un tēs man pēc pārs stund sak tā:
āāj, nu puik - tu jau var braukt. brīžam taka pabremzē, bet tāitā ikauņasens :)
– ainu, pap, es sak. es pārs gads nebi braucs. holanē atmet. pīpē to zāl, un taman nnepatī. vienreiz mēģināj - tikai pārparkot mūsu vāģi. vik bi atstājs pērnnakt tačk šķērsām zem kok pār iel, uz tādmell zems pleķ iepretiņ šitamte, tam dimantfabrikam. labka kluss ieliņš, apārs vēžieniem pārvilkās otrā krastā, bet priek nekād.
– tu man to sūd labāk nepiemi, dēls. māt, paskat, viss sirms.
– davaj, skatās uz ceļ! akkal tā lielā gatv priekšā. tur trikkī vienā vietā, kauko varēj, kauko nevarēj. vadīsies no situācijs, ne?
___________
* – sraxta ~ komunicē tā, lai saprot ierindas rastamanis. bieži: ar dziesmu vai deju [Vonnegūts šo apsrakstīja, kaDe bēdīgi slavenais fermeris ar golfa nūju izbīlī noslaktēja ārpuszemes civilizācijas pārstāvi, kurš pirmajam sastaptajam Zemietim, praktiski, planētas prezidentam apsrakstīja savu sajūsmu par vieglo piezemēšanos un nneticamo lakstīgalu pogošanu siltajā un vielmaiņai būtiskajā viegli mitrajā maija naktī. teksānis nebija rastamānis, toties vairāk laika pavadījis pie melnbaltā tēvē, nevis savām govīm, un sekojoši nekavējoties nogalināja svešzemnieku, kura komunikatīvās vibrācijas neticamas sagadīšanās rezultātā (nē, nu — kā tēsmāmiņa iemācīja, tā arī māva un mauna), tātad sagadīšanās rezultātā izpaudās dejojot un piržot.
** - daššlabs ~ vot, jūtu, kaut kas ne īpaši labs |
|