| dubitatīvais debitīvs [langue langage parole] |
Mar. 15th, 2014|06:42 am |
meld.:
Latvijas finanšu ministrs arī atzīmējis, ka visām eirozonas dalībvalstīm ir jāpilda savus pienākumus, jo tieši no tā, cik nopietni dalībvalstis pildīs savus pienākumus, ir atkarīgi Eiropas Monetārās savienības panākumi.
"Pienākumi ir cieši saistīti ar ievērojamām priekšrocībām, ko sniedz dalība eirozonā," norādījis Vilks.
Viņaprāt, ES dalībvalstīm jāturpina īstenot reformas fiskālās disciplīnas nostiprināšanai, kā arī bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības pārvarēšanai un konkurētspējas uzlabošanai.
Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
nekad nebūtu domājis, ka tas būšu ess, kas šo rakstīs, bet nafiznnaf — pēdīgā laikā esmu pamanījis, ka šis gļuks ielec arī manā ideolektā, izraisot nelielu neirōlingvistisko disonansi. un šis gadījums nebūs tik vienkāršs kā ar cepuri, ko mēs velkam galvā, lai gan reti caur 7ņām dabiskajām atverēm. vai putra jūs-formas pavēles un patiesības izteiksmēs. jo te apukšā ir pavisam prastais, tak funthementālais nošķīrums starp kas un ko.
starp citu, gan zeķes kājās, vaiņags galvā, gan tas sasodītais debitīvs mums ir aizgūts no brāļmāsiņām lībēm un estēm. tā es vismaz kaut kad štukoju. tikko paķēru no kaudzes Valda Zepa Latvian and Finnic Linguistic Convergencies, 1962 (neatdots Oslō universitātes bibliotēkā ca. 1998) — ā, nē, viņam par debitīvu nekā nebija… tikai skaņas un vārdu aizguvumi, kamēr es savu māsteru (gandrīz) rakstīju par strukturālo enerģiju apmaiņu. johaidī!! tā grāmata taču ir no Lundas bibliotēkas, hahā! es visus šos gadus sev pārmetu, ka esmu dzimto bibleni apzadzis (tualetes papīru neskaitīsim, un par G. Vīgelanda veidoto bisti jau būšu stāstījis – to nākamā dienā aizvedām atpakaļ), bet tie takš zviedri! čau, bambīnō – man tikko viens no pēdējiem akmeņiem uz sirds nost novēlās. vispār jau varētu (kondicionālis – mūsu viss! nekādu debilizējošu debitīvu!) ieskanēt to grāmatu un sējumu aizsūtīt uz Lundu, Lindai. ka tik nesaplēšas meitenes, ka tik nesaplēš grāmatu.
man jāieskanē kas? grāmata. man jāieskanē ko? — kwāā?!
un, lai tiktu pie mērķa, man vispirms jāsāk skanēt ko? grāmatu.
otrais darbības vārds atceļ nominaķivs vajag likumu.
šodien veikalā pārdevēja prasīja: maisiņš vaidzīx? un es aizgāju smaidīx.
// mazajā šriftā, praktiski petitā [Petits, viņš arī Brevjē, vēsturiski bija 8 punktu fonts – mazs, tak ne sīks]:
treknināti ir visi trīs debitīvu murskuļi. formāli nepareizs ir tikai pirmais, bet tas ieslēdz vainas prezumpciju un ļauj man iedomāties, ka pārējos gadījumos palīdzējusi plaši pazīstamā cūkas laime. |
|