| par ®evolūciju |
Oct. 19th, 2007|05:42 am |
miegam slēpējot paspēles, jāieklabina kāds vārds par vakardienas pulcēšanos pie Saeimas.
par piketu to saukt roka neceļas — pirmkārt, nnnnepatīk man tas vārds (vienā miskastē ar pensneju un butiku, un dražē/-eju), otrkārt, tas bija kas vairāk par piketu un mītiņu, zinies. tā bija pulcēšanās, un pulcēšanās nu reiz ir tā visžēlīgi atvēlētā brīvība, kas mums tuvākajā laikā ir visvairāk kopjama. pie tā vārda jau mēs tā kā būtu tikuši — katram ir savs blodziņš, savs vēdlodziņš, sava tante teica. bet nostāties kopā, sapulcēties, pabikli tā vēl, ar vieglu smaidiņu salabrītojoties, un ar savu klātbūtni paust konkrētu attieksmi — tas ir kas vairāk. pulcēšanās kā uzskatāma demonstrācija tam, ka viensplusviens var būt krietni vairāk par divi. jā, jā, es šodien esmu nedaudz jūsmīgā muodē, un šai sakarā pārmetumus atļaušos neizskatīt. daudz riktīgi foršu jauniešu (nākamreiz jāatceras ieteikt saviem vecpuišu čomiem iet uz pulcēšanos draudzenes sev meklēt). un patīkami zināt, ka to dzirksteli piešķīla Breže. zēbē, cik var?! — piecēlās un iegrūda vezumu. cepur' nost!
un šī Saeima ir atlaižama. ja TP&L1P tiesā pakāš par priekšvēlēšanu pārtēriņiem, būtu diezgan loģiski atzīt, ka iepr. vēlēšanas nebija leģitīmas.
un vēl šodien bija jāatceras nu jau paseni notikumi no 90-to sākuma. demonstrācija 90-tā gada novembrī pie Oslō rātsnama ar lāpu gājienu pa Drammensveienu uz Sovjētisko ambasādi, kur mēs četratā ar norvēģu puikām nodevām biedram vēstniekam petīciju. man Rikards un Merete tovakar lūdza pie rātsnama teikt runu. no satura neko lāgā neatceros, biju baisi uztraucies, un tā valodiņa arī vēl tik raiti neritēja, tomēr tantes esot bijušas aizkustinātas. tā paša gada 1. maijā es gan jau esot teicis uzrunu no tribīnes Ōbū/Turkū demonstrācijā, taču manas zināšanas par šo notikumu ir saliktas kopā no aculiecinieku atmiņām, ļoti fragmentārām, tālab pārlecam uz nākošā gada rudeni, kad, saulainā augusta rītā, visu nakti ar Viestartu kodis viņa atvesto viskiju, ierodos universitātē un uzzinu, ka "padomijā viss esot dirsā, pučs kaukāds, vaita es nezinot?" taipat pēcpusdienā noorganizējām pulcēšanos pie tās pašas nabaga krievu vēstniecības. krietna puse no atnākušajiem turklāt bija no Progresa partijas jaunatnes nodaļas — tie tādi korekti neonacisti, tikai smukām frizūrām, labi izsk(o/a)lotām smadzenēm un pabieziem maciņiem. mēs paņirgājāmies par savām "ideolōģiskajām atšķirībām", bet mēs bijām sapulcējušies paust vienu konkrētu viedokli. un tas ir normāls spēks.
tāpat kā vakar. šovakar es lasu Merķeļa Latviešus — interesants gabals. ja skolā izlaidāt, rekomendēju palasīties ;)
bet nu, pirms miega es noskaitīšu mazu lūgšanu. svētais nikolaj brīnumdari, atnāc pie manis īsi pirms mošanās. (tālāk aiziet private. sorrī, ja?) |
|