|
Jan. 23rd, 2014|07:42 am |
brokrastinējot pie kafijas noskatījos centrālā kanāla vakardienas vakara ziņu izlaidumu. $£$
njā, iemest aci teļevizōrā — tas ir tā kā aiziet uz muzeju, šausmu labirintu un karnevālu vienlaicīgi. nav nekāds brīnums, ka tik daudzi sēž uz tā sviesta. serious adult entertainment. jūtos uzņēmis pusgada dōzu, un, tā kā mēs laukos skatījāmies arī pirmā janvāra pornorāmu, praktiski, pārdōzējis.
tomēr atkal ir arī pozitīvā nogulsnīte, gluži kā pēc gada sākuma raidījuma. toreiz atmiņā palika Ošlejs, bet nu — puisis no Latgales, kura sacīto Zaimas Bargā kundze vairākkārt pārtrauca, nostiprinot manī pārliecību, ka viņa ir cilvēkveidīgs robots. a ja nu repšīts ir lipīgs? tā kā terminādōrā — pieskaries šaitanam, un tavs skafandrs ar dzīvu sudrabu pielīst. pielīst, pielīst, dubults neplīst. no kurienes tad visi tie uzvelkamie lācīši un palaižamie vilciņi? varbūt viņiem tagad dod bilgeitsa un monsantō nanōvakcīnas, kas visas molēkulas un strāvojumus izkārto perfektā excelī? sistēma noslēgta, iekšējā entrōpija tuva nullei, empātija arī. toties programmas galvgalī, uzreiz aiz Hello, wwworld! iekodēta apziņa, ka drīkst uzbāzties līdzpilsoņiem ar to, kas viņiem tagad būs [nu, piemēram — viegli nebūs].
atgriežoties pie domas par zimpatisko latgaļu jaunēkli, palasījos nedaudz Šildes.
 |
|