|
Nov. 5th, 2013|05:42 pm |
haņina grāmatas atklāšanas svētkos neoficiālajā daļā pie manis visnotaļ oficiāli vērsās trīs Voltēra vai vismaz Ģētes vecuma sievietes, alkdamas skaidrojuma, kas šī vispā ir pa hujņu un kādā tādā makarā tik traki labi apmeklēta.
dārgās meitenes un cienījamās kundzes, es viņām saku, – vai nebūtu lietderīgāk priecāties, ka kohejam intergrācijas jomā ir parādījusies konkurence?
jā, bet es gribu saprast! – sit pie pamatīgas krūts tumšākā.
bet vai tad dzeju, teiksim, var saprast? - es atšaudos, četrdesmit otrā kalvadošņikova uzmundrināts.
viņām, izrādās, ir poēzijas mīlētāju pulciņš. mani uzlūdza ciemos. iedevu ēpastu.
a vy čto – anarhist? - vaicā klusākā.
da, - es mulsi pasmaidu.
oj, tak ja tože!
nu ta' sprazdņičkam! devītā mēneša piektajā dienā. |
|