|
Oct. 20th, 2013|12:09 am |
heh, pats šodien uz zaļknābja uzdūros.
vienā debess pusē es to zaļknābja mizu turu kā totēmu svētu tetovētu. jo pauers jau uhtikāds.
jā, man lūdzu kapakmens vietā zaļu knābi. mazuzaļupuisīti, kaut pusīti.
atbrauc uz pilsētu, uzspēlēsim pāri ielai diseni „Tiem, kam nepāri sirdspadsmit”.
oj, man laikam jāiet atpakaļ uz sālsmaizi, atskrēju mā pēc džā. nu jā, tikko patīkams jauniešu pārītis mums par džāsīti palīdzēja uzstiept trīssimt ceturtajā stāvā skapi. un tas viss Barōna ielā. dai nāks spēks.
vecie cilvēki... mēs jau vēl tikai neskaidri nojaušam, kas tur un kā. ostamies kā septītajā bē. pārsvarā saožam kakas. varbūt mikrofōns par zemu? varbūt zemes ass par šķību? oj, man jāskrien. bet tā mierīgi.
miers ir vecu cilvēku preogatīva. un es lietoju šo vārdu nederogatīvā zīmē. atstāšu mājās lūpā Xvostu, lai piprimētra košāk aug.
Превосходим в совершенствах всевозможные хвалы! |
|