|
Oct. 13th, 2004|04:13 am |
|
ekzekūciju nolika uz pieciem, nu, nāvesssodu. sen jau nolika. varbūt pat izgāšnedēļ. to, ka mani neapžēlos es uztvēru kā faktu. iešu nu es vēl spirināties un maitāt atlikušo laiku. fakts paliek fakts. es jau vakar nejēgā izstrīdējos ar slaveno pastmarku zagli Sīmentālu par faktu interpraetācijas neviennozīmīgumu. apnicīgs tips. šī pasaule Turas uz faktiem. tie vienīgie man spēj sagādāt patiesu baudu. gagārins kosmosā, gojkō mitičs čingačguka lomā, gabaliņš korkas bazalta manas kreisās plaukstas spilventiņā. fakti, apburošie fakti. un tomēr kapelāns man šorīt sajauca galvu. man esot brīv pirms aiziešanas ko vēlēties. biju pārliecināts, ka Tas ir tīrais izdomājums, tādēļ, atbildot uz šo nerrošanos, atbildēju, ka vēlos pirms nāves uzvilkt pāris dūmus labas zāles. kapelāns izvilka no stērbeles piezīmju blociņu un bezkaislīgi fiksēja: "16:50, arestantam 9387456 izsniegt pīpīti ar gramu augstvērtīgas marihuānas". pēdējā vēlēšanās. tātad tomēr fakts... reibinošs, sūri saldkaisls fakts.. tā nu es te stāvu, atspiedies pret plūmes koku un tēmēju ar pirkstu debesīs. it kā taču tik daudz izcilu faktu varētu izlaist caur sevi - vēl vesela stunda palikusi. bet galvā tikai viena doma - "Pieķers? Nepieķers? Pieķers? Nepieķers?".... |
|