|
Aug. 22nd, 2013|11:52 am |
Labrīt, tautiet.
Sakars traģikōmisks, Tālavisks – abiem nācās pūst trubiņā. Tikai Bredlijs to darīja, sirdsapziņas mudināts. Un es te nerunāju par nesasniedzamu, ideālu sirdsapziņu ar lielo burtu. Drīzāk par veidu, kā tikt galā ar kognitīvo disonansi, ko izraisa plaisa starp realitāti un deklarēto, „oficiālo” patiesību.
Tu runā par valsts nozieguma izpaušanu kā par monolītu ļaunumu, stingri [no]tiesājamu bez ierunām un jautājumiem. bet akurāt jautājumi, plaša starptautiska debate un reformas bija mērķis, uz kuru cerēja Menings, kā izriet no viņa sarunas ar haker-žurnālistu un stukaču Adrianu Lamō:
(02:18:34 AM) Lamo: what’s your endgame plan, then?
(02:18:36 AM) Manning: it was vulnerable as fuck
(02:20:57 AM) Manning: well, it was forwarded to WL
(02:21:18 AM) Manning: and god knows what happens now
(02:22:27 AM) Manning: hopefully worldwide discussion, debates, and reforms
(02:23:06 AM) Manning: if not… than we’re doomed
(02:23:18 AM) Manning: as a species
(02:24:13 AM) Manning: i will officially give up on the society we have if nothing happens
(02:24:58 AM) Manning: the reaction to the video gave me immense hope…
[ http://www.wired.com/threatlevel/2010/06/wikileaks-chat/ ]
|
|