| Goutte d'Oooor |
Dec. 23rd, 2012|02:42 pm |
mans mīļākais Parīzes rajōns ir Zelta pile Monmartras austrumu piekājē. tur pārsvarā mitinās bračkas magrebieši un subSahārieši, kas kvartālam piešķir to neatkārtojamo smeķi. aizvakar ar māsu tur bijām naivās mākslas muzejā, uzēdām supergardu un ļoti mēreni apcenotu lenčiņu, apskatījām lielisku itāļu naivistu izstādi Banditi dell’arte [aiziešu ar Miju vēlreiz - gribas nopirkt izstādes katalōgu dāvanai viņas draudziņam, kas patlaban atsēž savus 9 gadus centraļņikā]. haōtiski šķērsojot ielu, teju notriecu no motorollera Vēnsānu Kaselu - stāvējām strēķīti un badījām viens otru ar acīm, līdz sasmējāmies. tad bijām studijā pie franču mākslinieces, prominenta politlīķa un miļardera mīļākās, apburošas būtnes, tad dabūju savu mīļāko zupu pasaulē, phō. vakarā ar Zani aizgājām uz noiza konci vecā distilērijā, kur citstarp uzstājās Mijas kaimiņiene Perīne Gabaliņos ar savu vakuum-saksofōnisko draugu Joāni, bet naktī nolūrēju filmu Les Intouchables, ko no sirds rajōna varu rekomandēt kā lielisku svētku ģimenes mūviju (it's moving allrite). nepakautrējos nobirdināt pāris asras par godu tam paralizētajam Oslō universitātes statistikas profesōram, ko mēs ar Tedu un Stefanu kopām 90-to vidū. no mums trijiem kopā sanāca vismaz viens Driss. tiešām, tiešām, noskaties to filmu, nedrisies. tāda, lūk, rēni rāma mana Parīze, dienasgrāmatiņ.
un pēc pāris stundām no ziemeļiem iebrauc mana mazā mija. no priekiem pieņemšu nedaudz Pepsī, kā arī pilnā ķērmeņa dušu ar daļēju sejas depilāžu. vojāž, sakvojāž. |
|