| Jesus blood never failed me yet |
Dec. 18th, 2012|02:42 pm |
šodien saņēmu sezonālos apsveikumus no Ziemeļniekiem ministru padomes, kuŗā pirms 20 gadiem pats ar prieku pastažējos (par darbu to būtu saukt amorāli).
a man, a man Austra zilā Saulīte ir kārtīgā izdrukā uz metāliska papirusa un priecē aci jau kuro sezōnu.
kas tā par skunsti ZSV angliski saukt par sezōnu? policijas korekcija? jāatzīmē, ka vārdam ’ministrs’ un tā atvasinājumiem arī var piešķirt kristīga atavisma statusu. kālab nesaukt sevi par cariem - pavei, panam Obanam visriņķī vieni vienīgi cariņi danco, nav jāatsaucas uz angļu ekspertiem ik uz soļa. vai par komisāriem. ai nu sc
tāks, ko ta gribēj pateikt? ā. šovakar var ieskriet uz mazu kandžiņu ar īsu diskotēku [trijos naktī sāku slēpot uz Franciju].
līdzi var paņemt lampiņu – lai ir, pa' ko iemest.
atvadoties no tumsas, atkal laiks atskaņot lampiņšļāgeru nevernever
{sasodīc, neatronu tās RGB lampiņas acumirklī, bet šī noskaņai arī derēs} |
|