|
Nov. 10th, 2012|07:27 pm |
nulāb, uz pjāņbazāru te neviens neparaxtās, protama lieta.
es tikām aizeju no valodas. kā iedvesmas avots man kalpo skotu suverēns, kas pēc šmakovkas pintes uzdēra puspinti voskas un nakts atlikušo daļu sazinājās ar skatienu un pirkstiem veidotām ideōgrammām.
es aizeju no valodas —
vispirms no die, der, das,
tās pirmās loģiskās robežas.
tad aizeju no adjektīviem,
advokātiem tuvredzīgiem,
kaut gana ienesīgiem.
no numerāļiem aši
atbrīvojos, jo komatiem
jau sen kā nebrāļojos.
nu kārta verbam un ļaunākajiem
no tiem — debitīvam; tam
allaž purgatōrijā būs vieta brīva.
un tā tālāk, pēc saraksta,
ļāļāļā, nebremzēsim ne
vietniekā, ne apstākļā.
atstās partikulas. un interjekcijas
ar' lai nāktum palīgā:
uhtī, bļā un tik un tā.
nafko uzkost. uzkodīšu klusumu. |
|