|
Oct. 27th, 2012|04:32 pm |
tasirkå, noliku?!
mana koherentā atmiņu straume pārtrūka jau mājās. neaceros, kā nokāpu lejā un nonācu galā. biedri apgalvo, ka aizminies ar tādu iedvesmu, ka pie Dailītes viņi mani galīgi pazaudējuši no apvāršņa. 1., ko atceros, ir Ziema (es gan nezināju ne, ka tā to sauc, nedz arī, ka tā vēl galīgi nav Dobže). 2., ko atceros, ir neizpratne par aizrādījumu no Līviņas, ka varbūt nevajagot te zibināt to kandžas pudeli. 3., ko atceros, ir stundām ilga maldīšanās augšup-lejup pa Ziemas kāpnēm, meklējot Dobži. 4., ko atceros, ir Jims, kas izglābj man dzīvību un portalizē mani drošībā no pasaules netaisnībām. vēl laikam pirms 4tā bija 5tais, kad nesekmīgi pa krūmiem meklēju veļļuku.
|
|