| Latvju Saule, Nr. 37-38 (1926. g.) |
May. 21st, 2012|03:48 pm |
Jaunpiebalgā šitādu „smalku, bet ražīgu” lietutiņa sijāšanu saucot par smirciņu.
es nekādi neatceros, kur precīzi bija Balga. Piebalga — it kā skaidrs, JPB arī, bet Balga man būs paskrējuse garām.
pēdējo diennakti, atkopjoties no piektdienas vakara darbiem un nedarbiem, daudz šķirstīju LNB digitālās bibliotēkas lappuses. pasākums, protams, ir uzslavas vērts. tur tagad pulka vairāk periōdikas salikts, arī meklēšanas dzinējsuņi gudrimentāŗi darbojas. vienīgi jācer, ka kaut kur glabājas arī saskanētie oriģināli, nu maķenīt, ibiōriō, augstākā izšķirtspējā. tāds, lūk, man maziņš BET.
un vēl drusku sviestaini, ka kaŗa gadu izdevumi pakrīt zem „ierobežotas piekļuves objektiem”, pofig, vai kriess izdevs va vahzeets. čozanah, aakkal bribas vaicāt, bet varbūt tās tikai pohas runā, un tā nav nekāda cenzūre.
au, šovakar vajadzētu tikt skaidrībā ar MEVārdnīcu — es apzvanīšu/aprakstīšu interesentus, lai tā bilde ir pilna līdz malām. |
|