| kapteiņa Granta mazbērni |
May. 5th, 2012|11:18 am |
man usnītes replikā ausis lika saspicēt Ingmāra Graudiņa vārds. internāti par viņu pašapzinīgi klusē.
ja mēs tādam vīram varētu samesties stipendijai vai, kā tagad saka, Ģenerālim Grāntam, pasākums iegūtu pavisam citu asumu un lokālu spēku. Usnīt, atmetīsi luc kādu kontaktdakšu? plds!
vēl ar tēvu Fjodōru tikko apspriedām, ka būtu forši kādu ņipru ackadēmisko studentu (rakstām „studentu”, domājam „studenti”) turp aizdabūt. tad varētu lieki netērēt laiku izplūšanai ģenerālās detaļās, ko var izlasīt vai noklausīt tīklā (mājasdarbi), bet vairāk koncentrēties uz praktiskām Latvijas zemes īpatnībām.
Mēs ar Jeļenu vakar akurāt beidzām uz šādas nots:
Эта земля была нашей, пока мы не увязли в борьбе.
Она умрет, если будет ничьей, пора вернуть эту землю себе. |
|