| даша даст карандаш |
Mar. 21st, 2012|04:42 pm |
Šveikam bij oficiāls papīrs, ka viņš iraid ideōts. man šāds verdikts ir sejā ierakstīts, toties vakar saņēmu oficiōzu, prkstiski nesalasāmu bumāgu, ka esmu brīvs no atkarībām.
haha ≠≠≠ es pats apzinos vismaz piecas. tikko aizgāju uz antikvariātu pabarot vienu no tām. un ļoti labi: iepazinos ar burvīgu Jeilas bibliotekāru un tiku pie cienījamas dāvanas savam daču burtu guŗū — ōpusa par grāmatas mākslu senajā Krievzemē. Toms ir ne tikai buŗtu jājējs ar lielo burtu, bet arī varens slāvists un arābists, tā ka baidos, viņam šī bībele jau plauktā varētu būt. jāaizraksta pa kluso sieviņai, Mirjamai, jāpazondē. citādi man parīt rokas bagāžā var aptrūkties rūme.
Mirjama ir arhitekte, un viņa jau pārdesmit gadus palīdz Tomam veidot jaukus arābu mežģīnraksta fontus. vienu no tiem sauc Qarandash (melnais akmens). es patlaban neesmu akmenī, kur nu vēl melnā, bet šis vārds man atkal liek atcerēties vienu vakardienas sarunu ar it kā tak izglītotu tautieti, savas nozares profesionāli, dvēseļu magu un vispār PHD, bet, mļaķ, man galīgi nav skaidrs, kur viš ir sasmēlis visas tās gudrības par dvieļugalvām, kas apdraud Eurōpu un Raivja Dzintarzemi. no kurienes tāds naids pret kultūrām, kas viņam pašam ir devušas albatrosu, alkatrazu, algebru, aldžazīru, alkohōlu, azimuti... šiškebabu un karandašu?
pēc nekrolōga apmeklējuma vakar nekavējoties nokāpu lejā uz stratēģiski pareizi izvietoto Teārta bāru un iešāvu kapteini Morganu, kā arī ar prieku izlasīju Paula rakstu iRLā par zīmēšanu. vot, pajemšu rokā zīmuli un nomierināšu sevi ar līnijām, rankām, svītrām, svēdrām, švīkām, drīksnām, velcēm un citiem dūmdomu vilcieniem. |
|