|
Mar. 6th, 2012|10:55 pm |
vakar par brokastīm atcerējos ap šo pašu laiku.
ķebabu biju pakāsis, toties paguvu uz piemājas restorānu.
ēdu vistas žwiljēnu jakā. nevis kā cāli tabakā — jakā pie galda sēdēju pats. oficiante bija jakā un segā. lokālā bija vēsi, bet oficiante — piemīlīga. viņa ir tik trakoti līdzīga rokenrola Pita meitai agrajā jaunībā, ka man silta sviesta tirpas iet pār ribām.
šovakar esmu pajājis arī restorānu.
ēdīšu balzāmu. |
|