| ling-vistiņa, klingklang |
Mar. 2nd, 2012|02:42 pm |
turpinot Freijas dienas vistu tēmu:
meklēdamis vienu noklīdušu avi, sirsnīgi papļāpāju ar zelli, kurš kūrē jauno Mūkusalas ielas tējas namiņu. šie tur palaiduši (vai vismaz grasās) spāņvalodas kursus, bet cierē arī uz ko egzōtiskāku, teiksim, kečuā.
man gan ir pamatotas aizdomas, ka sakot kečuā, viņi vairāk bij domājuši gvaraņī (jeb Avas mēli), taču tam šobrīd nav izšķiroša nozīme.
vienvārdsakot, pieslienoties A. uzskatam, ka šobrīd navdasnav un pārskatāmā nākotnē arī nebūs, tālab var mierīgu sirdi un harērāmu prātu pievērsties pilnīgi nepraktiskām lietām, lūkošu viņiem līdzēt uzstutēt mazu ievadkursu kādā Dienvidamērikas indžuņu valodā.
ar tika metōdi iedoooris debesīs, nekavējoties atklāju, ka mans mīļais profesōrs Ēvens pa tam laikam ir sarakstījis jauku grāmatiņu par močikāņu valodu, kas kontinenta kontekstā ir apmēram kā basku mēle eirōpā.
Ēven, Ēven, ņemšu pavasarī armēņu koņaka blašķīti un braukšu pie Tevis ciemā šīs lietas pārrunāt kā vecos labos laikos. nav tai troļļu karalistē tik sen būts, un nu man jau ir divi stipri mērķi, uz kuriem tēmēt:
Jenss (Bjērnebū) un Ēvens.
one is odd, two is even, write?
 |
|