| search and gin and tonic |
Feb. 1st, 2012|11:11 am |
šonakt gulēju 2x pa divām stundām (un burvīgi izgulējos). lasīju marksa biogrāfiju pamīšus ar hičkaikera pentalōģiju un noskatījos kantiņa dekantēto ekonōtrilleri, atjauktu ar burvīgi krāsainiem sapņiem: vispirms mēs ar oudžeju bijām slimnīcā, kur mūs dakterēja no atkarībām – bijām divi vien milzīgā un piepīpētā palātā, es pamīšus izgulēju visas guļasvietas, ieskaitot grīdu un izlietni, dakteris mīļā miera labad ņēma analīzes no izkusuša plombīra un laimonādes Buratīnō, toties atriebjoties parakstīja mums milzīgas šļirces ar aizdomīga paskata krāšņu (sk. krāsano Ščirļicu) ščidrumu. otrajā sapnī pateicībā par ārstēšanas kursu biju uzaicinājis dakteri, kuplo māsiņu un viņas piemīlīgo meitu uz Amsterdamu, kur šo medicīnas triumvirātu aizvedu uz kulturālām vietām, ieskaitot triju paaudžu diskotēku, kurā augstākminēto meitu biju tik cīši sev piežmiedzis, ka Jēka zvans pie durvīm irlā nāca īstajā brīdī.
vēl izskatās, ka šonakt esmu nomainījis meklēšanas dzinēju no Gogoļa uz stārpeidžu. pirmais meklējums šorīt izmeta šādu, lūk, bildi:
tas ir mans alterais egō, renesances vīrs Aleksis Korda. šodien aprit neprecīzi desmit gadi kopš dienas, kad dūriņš bez graša kabatā, mīlestības azotē un tīras promiles asinsritē nejauši sastapa eņģeli Katrīnu Pasternaku, kas bēdubrālim piespēlēja filmu tulkošanas darbu LNTē. pirmā aizraujošā lente bija CIA Code Name: Alexa, kur Aleksis spēlēja ļauno ģēniju Viktōru Māleru, kas no tā brīža ir mans pilnais vārds.
man vēl ir, ko teikt, bet tad būtu jālieto lj-cut-the-crap. daudz laimes Odindienā! |
|